Kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas pērn veidojis 6,8%

„Pateicoties valdības mērķtiecīgajai un pārdomātajai fiskālajai politikai, budžeta deficīts pēc naudas plūsmas principa ir nedaudz mazāks, nekā tas bija plānots. Tas apliecina, ka mēs ejam pareizajā virzienā, samazinot valsts izdevumus, kuriem mēs tērējām naudu, ko paši neesam nopelnījuši. Pašreizējā situācijā ir ļoti svarīgi spēt sabalansēt mūsu izdevumus un ieņēmumus. Ir jānorāda, ka jo mazāks iepriekšējā un šajā gadā būs budžeta deficīts, jo mazāk mums turpmāk vajadzēs aizņemties budžeta deficīta segšanai līdzekļus no starptautiskajiem kreditoriem,” skaidro finanšu  ministrs Einars Repše. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu plāns 2009. gadā bija 4,02 miljardi latu, savukārt ieņēmumu plāna izpildi veido 3,9 miljardi latu. Valsts konsolidētā budžeta izdevumu plāns 2009. gadā bija 4,9 miljardi latu, savukārt izdevumu plāna izpildi veido 4,8 miljardi latu. Noslēgtās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka budžeta deficīts 2009. gadā nedrīkst pārsniegt 10% (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai, ko aprēķinos izmanto Eiropas Komisija). Šādi aprēķināts valsts budžeta deficīts būs zināms šā gada aprīlī, kad tiks sagatavotas atbilstošas atskaites Eiropas Kopienu Statistikas birojam – Eurostat. Atbilstoši vienošanās dokumentiem ar starptautiskajiem aizdevējiem valsts 2009., 2010. un 2011. gada budžeta deficīta rādītājiem jābūt attiecīgi zem 10%, 8,5% un 6% no IKP (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai). Lai nodrošinātu turpmāku kopbudžeta deficīta mazināšanos un virzītos uz Māstrihtas kritēriju sasniegšanu, kā mērķis 2012. gadam ir izvirzīts fiskālās konsolidācijas pasākumu rezultātā samazināt kopbudžeta deficītu zem 3% no IKP (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai).