Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā pērn 31.maijā ārsts Valdis Zatlers solīja strādāt tā, lai ikvienam šajā valstī būtu sajūta, ka prezidentu ir ievēlējusi tauta. Zvēresta nodošanas dienā 8.?jūlijā V.Zatlers apņēmās "turēt augstu godā Baltijas valstu vienotību". Kad pagājušajā nedēļā Rīgā tikās V.Zatlers, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un viņu Polijas kolēģis Lehs Kačinskis, kuri pēc tam vienā lidmašīnā, kas arī bija negaidīti, devās uz enerģētikas sammitu Kijevā un kopīgā paziņojumā izteica atbalstu Gruzijai, šķita, ka V.Zatleram ir izdevies īstenot savu solījumu par Baltijas valstu tuvināšanos.
"Es vēlējos, lai visi četri prezidenti būtu pie viena galda, un tas ir noticis," Dienai saka V.Zatlers. Pēc viņa ievēlēšanas skepse par prezidentu bija saistīta arī ar šaubām par V.Zatlera spēju prezentēt valsti ārpolitiski. Taču Latvijas prezidents ir pamanīts arī ārpus valsts robežām. Tas notika Bukarestē NATO līderu sammitā, kur, atbildot Vladimiram Putinam, viņš paziņoja, ka "pasaule ir mainījusies un aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos". Šajā sammitā V.Zatleru pamanīja arī ASV prezidents Džordžs Bušs. Valsts prezidenta tikšanās ar ASV prezidentu Dž.Bušu notika, galvenokārt pateicoties V.Zatlera stingrajai nostājai Ukrainas un Gruzijas jautājumā Bukarestē, saka prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Viņa uzsver, ka prezidenta teiktais gan neformālajās vakariņās, gan pie sammita sanāksmes galda faktiski bija iemesls personiskam Dž.Buša aicinājumam uz divpusēju tikšanos V.Zatlera darba vizītes laikā ASV, kāda sākotnēji nebija plānota.
Saglabā draugus
Pirms gada bija svilpieni un kliedzieni, vicinot aploksnītes pie Saeimas kā atgādinājumu par pateicības maksājumiem ārstam, protestējot pret Aigara Kalvīša (TP) vadītās koalīcijas "nez no kurienes" pēkšņi atvesto prezidenta kandidātu. V.Zatleru ar 58 balsīm tomēr ievēlēja amatā. Viņam netīk kavēties atmiņās, tāpēc bez atbildes paliek jautājums, vai, zinot visu to, kas sagaida, V.Zatlers vēlreiz piekristu kandidēt. Vēlāk gan vairākkārt dzirdēts, ka iebildumi bijuši ne pret kandidātu, bet pret veidu, kādā koalīcija viņu izvēlējusies.
Vēlēšanu dienā uz Dienas vāka bija TP dibinātāja Andra Šķēles foto, taču viņa loma prezidenta izvēlē tā arī nav pierādīta - atbildību par V.Zatlera izvēli uzņēmās toreizējais premjers A.Kalvītis. Viņš arī tagad saka - ja šodien būtu jābalso, viņš balsotu par V.Zatleru, jo "prezidents ar katru dienu kļūst profesionālāks". Saeimā V.Zatleru toreiz ieveda ārsti - Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) un Rīgas domnieks Jānis Zaržeckis (LPP/LC). Tagad V.Zatlers atzīst - ja nebūtu šo abu kolēģu atbalsta, viņš varbūt arī nepiekristu kandidēt. "Valdis ir sācis savā dzīvē visnozīmīgāko operāciju, un viss liecina, ka iznākums būs veiksmīgs. Pazīstot viņu un viņa mīlestību pret Latviju, domāju, ka viņš ir tas, kas šajā brīdī valstij ir vajadzīgs," atzīst J.Birks, kas joprojām ir saglabājis kontaktus ar V.Zatleru. "Neviens negaidīja, ka viņš būs tik veiksmīgs ārpolitikā. Es gaidīju, jo viņam kā ārstam bija pazīstams viss sabiedrības spektrs un piemīt spēja ātri adaptēties jaunā situācijā," uzskata J.Zaržeckis.
V.Zatlers bija pirmais prezidents, ko ievēlēja pēc jaunā likuma, kurā nebija pateikts, kas notiek starp ievēlēšanu un zvēresta nodošanu jūlijā. Līdz tam laikam jaunajam prezidentam ir daudz pienākumu, bet nav ne telpu, ne palīgu, ne arī algas. Varas nodošanas mēnesī viņš faktiski ir atstāts viens un atkarīgs no citu valsts institūciju vai personu labvēlības. V.Zatlera priekšgājēja Vaira Vīķe-Freiberga gan savu padomu neesot liegusi ne toreiz, ne arī vēlāk, abi ir vairākkārt tikušies vai sazinājušies.
Tautas partija novēršas
Pērn daudzi arī neticēja, ka V.Zatlers spēs būt politiski neitrāls. Gada nogalē viens no TP līderiem Gundars Bērziņš, kas vasarā vēl bija ierādījis V.Zatleram jaunā amata iemaņas, NRA paziņoja, ka "prezidents noliekas kā paklājiņš, kur viens var noslaucīt kājas, cits atnākt uzčurāt." Vēlāk viņa partijas biedri "paklājiņu politiku" tulkoja kā prezidenta laipošanu starp interešu grupām, nespējot paust skaidru pozīciju būtiskos jautājumos un vēloties izpatikt visiem. G.Bērziņa teiktais toreiz bija reakcija uz to, ka valdības veidošana tika uzticēta nevis TP kandidātam, bet Ivaram Godmanim (LPP/LC). Šādu izvēli V.Zatlers pamatoja ar I.Godmaņa personību un spēju piedāvāt konkrētu redzējumu par darāmo. Taču citiem šķita, ka prezidentam sen labi zināmais I.Godmanis bija vajadzīgs, lai radītu drošības sajūtu arī sev. "Godmanis rada drošības izjūtu ne tikai prezidentam, bet daudziem," uzskata V.Zatlers.
Lai nodrošinātu politisko neitralitāti, V.Zatlers ir sapratis, ka viņa kapitāls būs laika gaitā sakrātā personiskā pieredze un kontakti. Tie ir būtiski ir ārpolitikā, "jo valsts vadītājam ir jābūt globālai vīzijai, tāpēc tikšanās ar jebkuru pasaules klases politiķi ir ieguvums", uzskata V.Zatlers. Iekšpolitikā viņš lielu nozīmi ir piešķīris braucieniem pie cilvēkiem, apmeklējot Latvijā vietas, "kur neviens žurnālists nav bijis". Zinātāji stāsta, ka prezidentam patīkot parunāt "ar cilvēkiem, kas nebija paredzēti viņi ceļā", mainot maršrutu. Kā ārstam viņam arī piemītot cilvēku iztaujāšanas māka. Tam piemērs esot Cēsu nepilngadīgo pāraudzināšanas iestādes apmeklējums šonedēļ, kur viņš tikmēr rosinājis audzēkņus stāstīt par savu dzīvi, kamēr viņi atklājuši, ka trūkst siltā ūdens un ir citas nepilnības. Prezidents plāno pēc laika vēlreiz apmeklēt šo iestādi, lai palūkotos, vai sadzīves apstākļi tajā uzlabojušies. V.Zatlers uzskata, ka prezidents ir vienīgais, kas kontaktējas ar pilnīgi visām iedzīvotāju grupām, un kuram arī jāuzklausa visu viedokļi. Tikšanās ar policijas amatpersonām būšot vērtīgāka, ja pirms tam būs dzirdēts ierindas policista viedoklis.
V.Zatleram patīk agri ierasties darbā un pašam izlasīt avīzes. Interneta komentārus - ne tika ļoti, tie vienīgi labi parādot negatīvisma pakāpi sabiedrībā. Ja prezidents pamana ko svarīgu, tad vēršas pie ekspertiem, lai šo jautājumu izpētītu dziļāk. Viņam joprojām ir tas pats telefona numurs, kas pirms gada un vēl senāk. Tikai neviens vairs nezvanot. Prezidenta darbs esot interesants, bet līdzinoties skrējienam, kuru ļoti grūti apturēt, tāpēc esot vajadzīga viena diena nedēļā, kad var domāt un lasīt.