Kredītu krīze un sekas

Nevajag lietot vārdu "kredītņēmējs", citādi tas kļūst teju par lamuvārdu. Kredītņēmējs ir cilvēks, kas kredītu ņem, zinot, kā atdos, bet, ja rodas problēmas, tās ātri atrisina, jo smadzeņu viņam pietiek. Ja ir domāti kredītlūzeri (plānprātiņi, kas ņem naudu, bet, kad jāatdod, plāta rokas), tad viņu "zaudēšana" tiešām nekādu skādi neradītu.

Ja jau kreditnemejs zaude ipasumu, tad ari paradus vinam jadzes.Kas taa par absurdu situaciju un likumiem - zaudejot iekilatos ipasumus, paradi paliek! Ta nav nekur pasaule! Saeimas likumi ir nekompetences kalngals!

preciizi! Bet par nozheelu, daudzi jo daudzi to nevar saprast, bet skandinaavu bankas, iespeejams, saprot gan, bet taa nav vinju ruupe peec definiicijas. Moraale un sirdsapzinja, tie nav jeedzieni, kuru noziime tiktu maaciita banku augstskolaas...

Sekli domājat mīlīši. Visās attīstītajās valstīs ir mehānisms hipokredīta ņēmēja aizsardzībai, arī Skandināvijā no kurienes nāk Latvijas kreditētāji - banka kā uzņēmums nes un dala risku kopā ar kredīta ņēmēju, gan pelna gan iespējams zaudē. Latvijā šobrīd likumdošana nosaka patērētāja neaizsargātību, klients nevar atgriezt bankai īpašumu kā to var skandināvijā. Attiecīgi nonākot kredīta verdzībā, nav daudz izvēļu, vienkāršāka un loģiskākā ir emigrācija. Katrs Latvijas darbaspējīgais aizbraucējs aizbrauc ar izglītību un medicīnas aprūpi un visu citu ko valsts tērē uz savu iedzīvotāju. Aizbrauc gatavs darbam citā valstī, kurā arī maksās nodokļus. LV zaudēs savas cilvēkresursa investīcijas ar vieglu roku. Zaudēs valsts, valsts esam mēs visi kopā. Jo liela daļa kredītņēmēju ir uzņēmēji nevis pensionāri. Labi aizbrauks uzņēmēji, paliks pensionāri. Kas maksās nodokļus? Birokrāti? Pensionāri? Kas uzturēs valsts funkcijas? Sekli rokam...

Jau apmēram simt tūkstošu "nekam nederīgu haļavščiku" aizbraukuši uz Īriju un Lielbritāniju. Tagad aizbrauks nākamie. Tiek selekcionēta supernācija, tikai kālabad tajā tik augsts sagrabējušu veču procents?

Nu ka nu jurists var sarakstīt tādus brinumus?! Neviens taču kredītņēmēiem ar nazi pakal neskrēja un nespieda ņemt kredītus. Kapēc citiem jāmaksā par to, ka kāds gribēja dzīvot pāri saviem līdzekļiem? Cita lieta - kredīti, lai sāktu ko ražot un radītu darbavietas.

ir veel vieni vainiigie - nekustamo iipashumu kompaanijas, veerteetaaji un maakleri. kas liedza vinjiem veerteet drusku reaalaak un piesardziigaak? šitos aizmirst.

Atbilde slēpjas komentāros.Raksta konstatējošā daļā viss pareizi.Latvija ,ja nemaldos autoavārijās katru gadu zaudē ap 300 cilvēku un nekādas reakcijas.Valsts var piedalīties starpvalstu sarunās taču nedrīkst uzņemties nekādas saistības.Šis gadījums ir privātpersonu un attiecīgo banku problēma.Iespējamo risinājumu jau izteicis autors.

sakarīgākais teksts, kas vispār par šo tēmu ir bijis presē. Bet kritiķiem ļoti trūkst spējas uz šo padarīšanu paskatīties no plašāka redzesloka un ilgtermiņa domāšana izteikti nav viņu stiprā puse!

Var meklēt vainīgos, var nemeklēt, bet bez parādu norakstīšanas nekāda izaugsme esošajā ekonomiskajā modelī nav iespējama. Lai atdotu vecos parādus kādam ir jāņem jauni tā radot pieprasījumu pēc patēriņa un attiecīgi darba vietām un algām. Problēma ir piramīdas principa modelī, ja jaunu kredītņēmēju nebūs vecie vienkārši parādus neatdos, nebūs no kā. Un tā nav tikai Latvijā, tā ir visā pasaulē, tā ir globālās finanšu sistēmas problēma. Latvijā pie esošajiem recesijas tempiem drīz vidējais kredīta maksājums būs lielāks par vidējo algu, tā, ka jautājums par to vai šie milzu kredīti tiks vai netiks atdoti, manuprāt, ir lieks un nav svarīgi atbalstīs tur valsts no nodokļu maksātāju naudas kaut ko vau nē, kredītu neatdošana spīd kādiem 90% kredītņēmēju, bet Zviedru valdība jau sen ir gatava tādai situācijai un rezervējusi naudu savām bankam.

Kredītņēmēji masveidā nonāk faktiskas maksātnespējas situācijā. xxx Lai objektīvi izvērtētu situāciju, te klāt būtu jābūt kaut kādiem cipariem. Cik daudz mājsaimniecību ņēmušas kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei un cikiem no viņiem uz šo brīdi ir grūtības veikt ikmēneša maksājumus. Tad arī dabūsim īsto bildi. Kas attiecas uz nekustamā īpašuma spekulantiem vai līzinga un patēriņa kredītu ņēmējiem, tad tai kategorijai vajadzētu pašiem risināt savas problēmas. Cik es saprotu, tad liels daudzums kredītu ir tieši patēriņa kredīti. Nekonkrēta bļaustīšanās, ka nu visam beigas, Saule ir norietējusi un vairs nekad neuzlēks utt utt galīgi nav objektīva.

Ciniski izvērtējot, tas, ka "Latvija zaudēs šos cilvēkus" diez vai varētu būt liela bēda, jo pirmkārt, viņu prasmes (spekulēt ar NĪ) diez vai ir atbilstošas Latvijas nākotnes vajadzībām un tāpat valstij būs jāiegulda ciņu pārkvalificēšanā. Otrkārt, viņi ir apkrauti ar pamatīgu kredītu nasta, kas nozīmē, ka neko saprātīgu Latvijas valstij nākamos gadus nevarēs dot, vienalga, ko viņi strādātu (jo lielākoties visi sapelnītie ienākumi būs jāpārskaita uz ārvalstu bankām), bezdarba un tml. gadījumos Latvijas valstij būtu arī daudz grūtāk šos cilvēkus nodrošināt. Un galu galā, laikam jau ģenētiskā nosliece uz "haļavas meklēšanu" diez vai ir īpaši vēlama nākotnes Latvijai. Tāpēc bilance te nav tik viennozīmīga.

Un ilgi vajadzēja juristam domāt, lai izdomātu ko tik unikālu kā - atbrīvot visus no parādiem un dzīvot laimīgi?:)

Un ilgi vajadzēja juristam domāt, lai izdomātu kaut ko tik vienkāršu? - atbrīvot visus no kredītiem un - projām uz zilo tāli un pilnīgo laimi?:)

Jurists nedrīkst būt tik naivs. Šajā valstī motivācija nodokļu maksāšanai ir nokauta uz ilgiem gadiem un tur var līdzēt tikai tribunāls pret valsts izzadzējiem.