Viņš uzsvēra, ka viennozīmīgi ir par latviešu valodu, taču vienmēr būtu gatavs diskutēt, vai tai jābūt vienīgajai valsts valodai, Krēsliņš ceturtdien norādīja žurnālistiem.
"Es teiktu tā, ka esmu vienmēr gatavs diskutēt par to, vai latviešu valodai jābūt tikai vienīgajai valsts valodai. Ja arī diskutētu (..), es pilnībā atbalstu to, ko rakstīja Valsts prezidents," sacīja Krēsliņš, piekrītot prezidenta teiktajam, ka nākamgad gaidāmais referendums daļēji ir nelikumīgs, jo Satversmē ir skaidri noteikts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda.
Līdz ar to, pēc deputāta domām, referenduma rīkošana par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai ir lieka naudas tērēšana.
Savukārt ceturtdien ārkārtas sēdē balsojumā viņš pārskatījies un nospiedis nepareizo pogu.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien ārkārtas sēdē noraidīja Satversmes grozījumu tālāku virzību, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Par likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās nenobalsoja neviens, pret bija 60, bet viens deputāts – Krēsliņš – atturējās. Likumprojektu bija paredzēts nodot skatīšanai visās Saeimas komisijās, par atbildīgo nosakot Juridisko komisiju.
Saskaņas centra frakcijas deputāti nepiedalījās balsojumā par likumprojekta nodošanu komisijās.
Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem.
Līdz ar Saeimas lēmumu ne ātrāk kā pēc viena mēneša un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem ir jārīko referendums. Iespējamais tautas nobalsošanas datums ir 18.februāris.
Satversmes grozījumus par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai iepriekš parakstu vākšanā atbalstīja vairāk nekā 187 tūkstoši jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.
Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būtu bijis Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko referendums.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, norādījis, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu un konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama.
Bērziņš arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus apliecinājis gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.