Krievija iesniegusi Latvijai arī Kārļa Ulmaņa represēto lietu informatīvo izziņu

gada februārī darba grupas sēdē Latvija lūdza nodot konkrētu represēto Latvijas iedzīvotāju lietas, iesniedzot sarakstu ar 94 personu vārdiem. Latvijas Valsts arhīva sagatavotajā sarakstā iekļautas personas, kurām bija liela loma Latvijas valstiskuma stiprināšanā un valsts attīstībā.Pērn Krievija iesniedza informatīvās izziņas par 14 represēto personu lietu atrašanos. Savukārt šonedēļ notikušās Starpvaldību komisijas sēdes laikā Krievijas pārstāvji iesnieguši informatīvās izziņas par vēl 40 represēto personu lietām un pavēstījuši, ka par pārējiem 40 sarakstā minētajiem cilvēkiem informācijas minētajā arhīvā nav.Starp iesniegtajām 40 informatīvajām izziņām ir arī izziņas par Kārļa Ulmaņa, Vilhelma Muntera, Jāņa Baloža, Ludviga Sējas un citu Latvijas vēsturē ievērojamu personu lietu atrašanos Federālā drošības dienesta centrālajā arhīvā.«Mēs turpināsim ar Krieviju runāt un sadarboties represēto personu lietu iegūšanā, tostarp to personu, kuras minētas jau Krievijai iesniegtajā sarakstā. Latvija oficiālā ceļā lūgs Krievijai turpināt apzināt un nodot Latvijai apliecinātas lietu kopijas,» Gavele pavēstīja.Tomēr viņa norādīja, ka, iesniedzot sarakstu, Latvijas mērķis bija iegūt represēto personu lietas vai to apliecinātas kopijas.«Diemžēl līdz šim esam saņēmuši tikai informāciju, kas apstiprina attiecīgās lietas atrašanos konkrētajā arhīvā,» Gavele teica.Starpvaldību komisijas sēdē Krievijas pārstāvji gan apliecinājuši gatavību sadarboties arhīvu jomā un meklēt Krievijas arhīvos Latvijas represēto iedzīvotāju lietas.Lai gan Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs intervijā iepriekš sacīja, ka, pēc Krievijas likumiem, represēto lietām var piekļūt, tikai balstoties uz radinieku vai mantinieku rakstveida iesniegumu, Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve klāstīja, ka par šo jautājumu ar Krieviju diskutēts ļoti ilgi.«Ir ļoti daudz represēto Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu, kuriem vairs nav radinieku,» Gavele uzsvēra un piebilda, ka ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis politisko konsultāciju laikā lūdzis Krieviju informēt par kārtību, kādā Latvijas institūcijas var piekļūt represēto personu lietām.Krievija iesniegusi rakstveida atbildi Starpvaldību komisijas laikā, kurā tiek apliecināta Latvijas oficiālo institūciju iespēja pieprasīt represēto pilsoņu lietu kopijas, norādot, kādiem mērķiem šo informāciju paredzēts izmantot.«Mēs ļoti ceram, ka pēc šīm sarunām daudz produktīvāk un precīzāk Latvijas vēsturnieki un arhīvu speciālisti varēs veidot savus pieprasījumus Krievijas arhīviem, lai tie atbilstoši Krievijas nacionālajiem normatīvajiem aktiem varētu mūsu institūcijām nodot Latvijas represēto iedzīvotāju lietu apliecinātas kopijas,» Gavele pauda.Starpvaldību komisijas sēdes protokolā uzsvērts - Latvija vēlas no Krievijas iegūt represēto lietu apliecinātas kopijas.