Krievijas ĀM uzsver - starptautiskās organizācijas kritizē Latvijas valdību, ka 14,3% valsts iedzīvotāju ir nepilsoņi jeb bezvalstnieki. Nepilsoņu skaits samazinoties mirstības un migrācijas dēļ, piebilsts dokumentā.
Kaimiņvalsts ziņojumā uzskaitīti svarīgākie no 79 nepilsoņu tiesību ierobežojumiem, no kuriem 47 attiecas uz konkrētu profesiju ierobežojumiem. Uzsvērts, ka šiem cilvēkiem ir liegtas tādas pamattiesības kā tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Uzsvērts, ka pēdējos gados pastāvīgi samazinās naturalizācijas tempi, atsaucoties uz to, ka 2005.gadā pilsonību ieguva 19 169 iedzīvotāji, bet 2010.gadā - 2336 cilvēki. Latvijas īstenotā integrācijas politika ir nonākusi strupceļā, secina Krievijas ĀM.
Krievijas Ārlietu ministrijas novērtējumā kritiski vārdi veltīti ne vien Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai.
Varasiestāžu īstenotā diskriminācijas politika pret Baltijas valstīs dzīvojošo krievvalodīgo minoritāti būtībā nav mainījusies, apgalvots ziņojumā.
Īpašu satraukumu Krievijai rada neatrisinātā bezvalstnieku lielā skaita problēma Latvijā, kur, pēc Krievijas Ārlietu ministrijas datiem, ir ap 300 000 nepilsoņu, un Igaunijā, kur ir ap 100 000 nepilsoņu. Tāpat Krievija pauž bažas par šajās valstīs dzīvojošās krievvalodīgo minoritātes tiesību pārkāpumiem.
Neraugoties uz starptautisko un tiesību aizstāvju organizāciju atkārtotiem ieteikumiem, naturalizācijas process nav atvieglots gados vecajiem cilvēkiem, bet nepilsoņu bērniem pilsonība automātiski netiek piešķirta, atgādina Krievijas Ārlietu ministrija.
Turklāt joprojām nav atrisināta problēma ar nepilsoņu aktīvajām un pasīvajām vēlēšanu tiesībām Latvijā un pasīvajām vēlēšanu tiesībām pašvaldību vēlēšanās Igaunijā, neraugoties uz faktu, ka šī Baltijas valstu iedzīvotāju kategorija apzinīgi maksā nodokļus.
Kamēr Latvijā un Igaunijā galvenā problēma joprojām ir lielais nepilsoņu skaits un lēnais naturalizācijas temps, visās Baltijas valstīs aktuāla problēma ir krievu valodas ietekmes mazināšanās informācijas, kultūras un izglītības telpā, Otrā pasaules kara veterānu vajāšana, uzskata Krievijas Ārlietu ministrija.
Turklāt visas Baltijas valstis joprojām cenšas pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, pielīdzināt nacistisko režīmu Padomju savienības režīmam, heroizēt nacistus un cilvēkus, kas ar tiem sadarbojās, uzskata ministrija.
Tikmēr attiecībā uz ASV Krievijas Ārlietu ministrijas izstrādātajā dokumentā teikts, ka cilvēktiesību situācija Savienotajās Valstīs ne tuvu neatbilst "Vašingtonas pašpasludinātajiem ideāliem". Cilvēktiesību pārkāpumi tiek pieļauti gan ASV teritorijā, gan ārpus tās, teikts ziņojumā.
Savukārt attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm dokumentā izceltas tādas problēmas kā čigānu deportācija no Francijas, migrantu un bēgļu stāvoklis, rasisma un ksenofobijas izplatība.
Latvijas Ārlietu ministrija rūpīgi iepazīsies ar šo ziņojumu un šodien komentāri netiks sniegti, aģentūrai LETA sacīja Latvijas ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.