Krievijas un Gruzijas konflikts un Latvijas drošība

nu tu nezini, kādi ir politologa darba pamatprincipi - vienkārši sakot, jāraksta avīzē tā, lai saprot ikviens lasītājs. nopietnu analītiku jāatstāj zinātniskajiem žurnāliem. T. Rostoks ir ļoti cienījams pasniedzējs un mācīties nav viegli, jo jāzina ir ļoti daudz un ļoti smalki - viņš pats to saprot, bet rakstīšana tik smalkās lietās nevienam neizraisīs interesi un lielākā daļa to nesapratīs. un ir pieriebies klausīties politologu apdiršanu. nāc un pastudē - redzēsi, cik tukšas runas, cik negulētas naktis. tā tik liekas, ka mēs muldam.

Baltijas regiona Krievija ir lielvalsts,gan ekonomiski u,gan militari.ASV ka garants ir visai apsaubams,it ipaši šaja regiona,diez vai ASV risketu ar atklatu militaru konfliktu ar Krieviju ,ja ta nolemtu ienemt Baltijas valstis.

ka butu teikusi mana vecmamina - tuksa dirsana.. kartejais tuksu frazu savarstijums... raksta ievada nopietns pieteikums uz analitisku darbu, a finala sanacis tads preses apskats.. pie tam dzekins pilnigi neko nerubi ekonomika un geopolitika... rakstina nosaukums drizak varetu but - Sunuciema iedzivotaja pardomas par Gruzijas un ASV un Krievijas neciesamo bet neietekmejamo politiku.. vai kaut ka tamlidzigi.... bet principa, prieks Pabrika skolnieka normali, neko vairak jau ari nevareja gaidit... un tadi vini mums visi, politologi.. tuksas rindkopas un nekadu praktiski realu secinajumu....

Brr.., ja šamējie laidīs alternatīvo gāzes vadu pa Baltijas jūru un tur kursēs viņu militāristi it kā uzraugot gāzes vadu..

Es domāju, ka augsts pieprasījums pēc naftas saglabāsies vēl tikai kādus10-20 gadus - pēc tam pircējiem būs iespēja izvēlēties piegādātāju, nevis ņemt to, ko piedāvā. Tas arī būs Krievijas ambīciju beigu sākums - līdz tam laikam ES un ASV vajadzētu nedaudz iespringt un realizēt jau pazīstamo containment politiku. Pastāv arī neliela iespēja, ka Krievijā pa šo laiku notiks demokrātiskas pārmaiņas un korupcija mazināsies - un tad ļoti iespējams arī ārpolitika būtu daudz mazāk agresīva, bet uz šādu scenāriju diezko daudz nevar cerēt! Un vēl pastāv iespēja, ka Krievijā sāksies tik lielas iekšējās nesaskaņas, ka tai nebūs laika pievērsties ārpolitikai Dzīvosim redzēsim - bet būtība ir tāda, ka Krievija ir lielāks drauds mūsu drošībai īsā un vidējā termiņā, nevis ilgtermiņā. Un, otrkārt, lielākais drauds ir valsts varas "finlandizācija" vai pat "nopirkšana", nevis atklāta militāra konfrontācija. Lūk, šajā virzienā arī Latvijai vajag strādāt, lai to būtu pēc iespējas grūtāk panākt no ārpuses!

neliels info -Maskavas ielās redzami vairāk dienvidnieki, tirdzniecībā arī. Grupiņās runā savā valodā.

Raksta autoram var piekrist visos teikumos, "bet" :) - nevienā teikumā nav pateikts nekas tāds, ko mēs jau nezinātu un tāds, ko tādas ES valstis kā Francija vai Vācija neapzinātos. Taču tādēļ, ka vienīgais ceļš kā risināt Krievijas problēmu ir aktīvi ar Krieviju konfrontēt, padara šo problēmu neatrisināmu. Tā arī staigāsima ap šo karsto kartupeli riņķī apkārt, cerot, ka tas nepiedegs un kādreiz neuzies gaisā.

Krievijas interesēs ir vājas visādā nozīmē kaimiņvalstis. Un tā darīs visu iespējamo...Visu un vienmēr atradīs fišku kā traucēt. Nevajg to aizmirst!

Mudinpt uz verbālās palīdības maiņu uz materiālo, autors apzināti nav analizējis budžeta iespēju to veikt. Centieni uzsvērt un atdalīt tirdzniecības partnerus no sabiedrotajiem liecina par politisko nihilismu un raksta pasūtījuma raksturu, kas vērsts uz tranzīta koridoru kapacitātes sašaurināšanu. iespējams, ka pastāvot elementāro zināšanu trūkumam un nedraudzējoties ar statistikas pārskatiem par ekonomiskajām tendencēm Latvijā, vāju Latvijas vēstures pārzināšanu un nevēlēšanos apjaust, ka vairums Latvijas iedzīvotāju pauž tai lojalitāti. Autors cenšas izveidot iluzoru pasaules redzējumu, kurā viņš sp'ētu izdzīvot no honorāriem, kurus veido laikraksta abonenti ar savu līdzdalību. Raksts ir salīdzināms ar vāju atmodas laiku publikāciju. t.i., praktiski A3 formāta lapa ir zaudējums integrācijas idejai.

Latvijas armijas kaujas spējas ir vislabākais garants, ka Nato širmis darbosies, ja kas notiks . Nožēlojami, ka Latvijai nav īstas kara aviācijas, nav zenitraķešu kompleksi un pietiekamā daudzuma Gustav prettanku raķešu. Par zemessardzes kaujas spējām stipri jāšaubās. Visam tam pāri jāstāv Latvijas militārajai koncepcijai, ka JEBKURĀ gadījumā Latvijas robežsargiem bruņota iebrukuma gadījumā, negaidot pavēles no štabiem, jāatklāj uguns. Lai nenotiktu tā, kā tas bija 1939. un 1940. gadā.