Vēstules teksts:
2007. gada 21.novembris, Rīga
Cien. Dienas redaktore S.Elertes kundze un Dienas redakcija.
Vēlamies izteikt savu neapmierinātību ar jūsu tendenciozo nostāju attiecībā uz kristīgo ticību un visu konfesiju kristiešiem. Jau vairākus gadus esam novērojuši to, ka vārdu ‘tolerance’ un ‘iecietība’ jūs traktējat diezgan īpatnēji un attiecināt tikai uz atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, homoseksuālistiem, bet aizmirstat, kad ir runa par kristietību. Laikraksts Diena parāda dubultmorāli un dubultstandartus, no vienas puses sludinot iecietību, bet tajā pašā laikā attiecinot to tikai uz atsevišķām sabiedrības daļām.
Jūs savā avīzē bieži pieminat vārdus ‘tolerance’ un ‘iecietība’. Šis vārds nozīmē ‘gatavību (noslieci) atpazīt un cienīt citu uzskatus vai darbību.’ (Vebstera vārdnīca). Tolerance nenozīmē piekrist visam un visiem, bet gan, paliekot pie saviem uzskatiem, cienīt cilvēkus, kuri pauž citādus uzskatus. Tas arī nenozīmē vienas šauras sabiedrības grupas interešu lobēšanu, paralēli noniecinot un nozākājot citu. Savukārt Iecietības principu deklarācija, pieņemta ANO, 1995.gada 25.oktobrī, 1.panta punkts 1.4. minēts ‘iecietības izrādīšana, kas atbilst cieņai pret cilvēka tiesībām, nenozīmē iecietīgu attieksmi pret sociālo netaisnību, atteikšanos no savas pārliecības vai piekāpšanos svešai pārliecībai.’ Šī deklarācija ir saistoša arī Latvijai un tās mēdijiem, kā ANO loceklei. Diemžēl pēdējā laikā jūsu avīzes rakstos mēs neredzam tikpat kā neko no šo vārdu patiesās būtības.
Mēs protestējam pret jūsu avīzes pēdējos gados pausto nostāju, kā arī faktu un interviju sagrozīšanu, kas veicina neiecietību un agresivitāti sabiedrībā. Lai gan varētu minēt daudzus rakstus, minēšu tikai pēdējos, piemēram, lūgšanu brokastu vai labdarības koncerta Rīgas Doma baznīcā 18.novembrī aprakstu . Raksta, kas tika publicēts jūsu avīzē, virsraksts un saturs ir nepatiess un tendenciozs. Rīgas Doms ir un paliks Latvijas Luterāņu dievnams un šis pasākums ne tikai tika reklamēts, bet arī bija labdarības koncerts, kura laikā visi iegūtie līdzekļi tika nodoti Doma baznīcas rīcībā. Starp citu, šo ‘sīkumu’ jūsu avīze pat nepieminēja. Lasot jūsu publicētos rakstus, esam pamanījuši, ka jūs esat virtuozi, izceļot un izkropļojot jums nez kādēļ izdevīgos, bet noklusējot neizdevīgos faktus. Jājautā – kā interesēs jūs to darāt?
Šādi raksti šķeļ sabiedrību, kurina naidu un neiecietību, ko var vērot Delfu un Tvnet komentāros (kur tiek pārpublicēti jūsu raksti), kā arī jūsu mājas lapas komentāros. Tas var novest pie vardarbīgas attieksmes, kas diemžēl jau ir noticis citur pasaulē. Vai tiešām tas ir jūsu mērķis? Savukārt, ja jūsu mērķis būtu visu sabiedrības daļu viedokļa atspoguļošana, jūs publicētu intervijas un rakstus par citādi domājošajiem, nevis uzspiestu savu viedokli. Ja jūs tiešām esat tirgus līderis Latvijā, pārstāvot un aizsargājot demokrātiskas vērtības, kā jūs to apgalvojat savā mājas lapā, varbūt ir laiks parādīt piemēru ko nozīmē atbildība sabiedrības priekšā, beigt šķelt un sākt vienot. Varbūt būtu laiks sākt publicēt rakstus par kristiešu aktivitātēm un labajiem darbiem, kas veikti Latvijā. Jūs taču paši ziniet, ka tādu ir daudz!
Mēs pieprasām, lai laikraksts Diena (1) beigtu sagrozīt faktus un veicināt neiecietību sabiedrībā; (2) beigtu agresīvos uzbrukumus Latvijas iedzīvotājiem, kuri sevi pieskaita pie kristīgās ticības un kūdīt pārējo sabiedrības daļu pret kristiešiem; (3) beigtu rīdīt dažādu konfesiju kristiešus vienu pret otru. Mēs arī pieprasām, (4) lai laikraksts Diena pilnībā publicētu šo vēstuli un vienlaicīgi publiski atvainotos visiem kristiešiem par tendenciozo nostāju un faktu sagrozīšanu iepriekš minētajos rakstos, aizvainojot kristiešu reliģiskās jūtas.
Lai parādītu jums cik liela sabiedrības daļa piekrīt šajā vēstulē paustajam un neatbalsta jūsu piekopto politiku kristietības jomā, katrs, kurš piekrīt šai vēstulei, pārsūtīs to uz e-pastu [email protected], minot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Paralēli vēstules tiks nosūtītas arī uz kopējo e-pastu [email protected], kurā tiks apkopota statistika par atbalstītāju skaitu. Vēstule un statistika ar atbalstītāju skaitu tiks izsūtīta arī visiem mēdijiem.
Mēs ļoti ceram, ka šī vēstule liks jums atjēgties un sākt, ja ne cienīt, tad ievērot Latvijas sabiedrības lielas daļas uzskatus un beidzot savā darbā praktiski ievērot vārda ‘tolerance’ būtību. Gadījumā, ja augstāk minētās prasības netiks izpildītas, mēs atstājam sev brīvību izmantot visus Latvijas Satversmē deklarētos un Latvijas likumdošanā paredzētos līdzekļus, lai mūs izdzirdētu.
Ar cieņu, zemāk parakstījušies e-pastā.
Laima Sirmā
Likumiskais pamats reliģijas brīvībai un iecietībai
LR Satversmes 89 pants nosaka, ka ‘valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.’
Iecietības principu deklarācija, pieņemta ANO, 1995.gada 25.oktobrī, 1.panta punkts 1.4. minēts ‘iecietības izrādīšana, kas atbilst cieņai pret cilvēka tiesībām, nenozīmē iecietīgu attieksmi pret sociālo netaisnību, atteikšanos no savas pārliecības vai piekāpšanos svešai pārliecībai.’ Šī deklarācija Latvijai, kā ANO loceklei ir saistoša.
LR Satversme 99 pants dod ‘ikvienam tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.’
ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 18.pants nosaka, ka ‘katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti, piekopjot kultu, izpildot reliģijas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.’
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pants paredz ‘ikvienam cilvēkam tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.’
LR Krimināllikuma 150.pants nosaka, ka ‘ (1) Par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu sakarā ar šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādu pašu darbību, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.’
Laima Sirmā