Krīze un nākamību izpēte

Viram sobrid ir 85 gadi, bet domasana ir daudz skaidraka un precizaka, neka lielakai dalai 25 gadnieku. Respect :)

Mauriņš neapšaubāmi ir uzklausāms domātājs. Varu tikai piezīmēt, ka nepareizi ievaddati jebkuru forsaitu novedīs tajā pat bedrē. Igauņiem bija un ir citi ievaddati. Salīdzināsim ostas. Tallinas osta visiem ir zināma. Sakndināvi tur ieguldīja milzu anudu, grāmatvedība ir atklāta, tā nes valstij milzu peļņu nodokļos, nodrošina darba vietas. Arī Rīgā ir osta. Ta'ir slepenāka par slepenāko mafiju. To pārvalda acīmredzami bandīti un to aģitatori. Ko tā nes Latvijas valstij, kas un ko tur investe', kas no tā pelna, kāda ir tās attīstības perspektīva. To es nezinu. Tas arī ir tas forsaits. Vai ir akut veina nzoare Latvijā, kur būtu cita kārtība? Bet jūs te par namamātēm, kas nepilnīgi esot iekrājušas. Pirmkārt, namamātēm nebija naudas ko iekrāt. Ja tās būtu iekrājušas, atd te naudiņau jau būtu devalvēta un to pašu bandītu kabatās. Labi, ka mūsu namamātes ir gudrākas par profesoriem un nav vismaz šaja'ziņā pacentušās.

Forsaits - aktuāla un interesanta lieta, par kuru beidzot sāk rakstīt Latvijas mēdiji!

Forsaits - aktuāla un interesanta tēma, par kuru beidzot sāka rakstīt Latvijas mēdiji!

Ir jau labi tādi nākotnes pētniecības jeb tālredzības centri, kādi ir Igaunijā un citur, taču īstena nākotnes vīzija nav rodama bez viedzinības/Dievatziņas. Valsts pārvaldi visupirms vajadzētu sākt balstīt uz KRIETNUMU.

Forsaits ir latviešu valodas vārds, ja mēs to jau lietojam. Ja kāds to nesaprot vai negrib izmantot, tad tā ir viņa personīgā lieta. Jūs variet banku arī saukt nevis par banku, bet citādi pēc saviem ieskatiem.

Paldies profesoram. Varbut foresight tiesam varetu but Latviesu valoda ka talredziba jeb pec butibas NAKOTNES VIZIJA kura mums jaiet.

Interesanti, kāpēc tieši angļu valodas vārds ir "adekvāts"? Kas vainas "tālredzībai"? Tālredzības metodoloģija, tālredzības projekti, tālredzības metodes, tālredzības kultūra... varbūt tu pats neesi īsti "adekvāts"?

Latvijas zinātnieki, pētnieki un citi speciālisti, kas darbojas šajā jomā, jau ilgāku laiku lieto jēdzienus - forsaita metodoloģija, forsaita projekti, forsaita metodes, forsaita kultūra, jo tie ir adekvāti, lai atspoguļotu attiecīgās realitātes un procesus.

Ļoti interesants raksts, paldies autoram.

Lieki nesarežģījot lietas, "foresight" tulkojums ir "tālredzība". Tas atbilst gan burtiski, gan pēc jēgas. Tāpat kā "tālredzība" latviešu valodā, arī "foresight" angļu valodā tiek lietots jau sen. Un ceru, ka mūsdienās neviens neveido prognozes ar vienu attīstības scenāriju. Par tālredzību valsts pārvaldē - domāju, ka daudz lielāka nozīme ir motivācijai. Jo nav grūti labos laikos paredzēt, ka nākotnē būs sliktāk. Atrast pareizo motivāciju krāt, lai kāds cits varētu tērēt, - tas jau ir sarežģītāk. To, ka igauņu valdība krāj, bet latviešu - tērē, drīzāk var skaidrot ar to, ka paši igauņi krāj un latvieši tērē. 2007. gadā (plašāk pazīstami kā "labie laiki") Latvija bija vienīgā ES valsts, kur pat vidējā mājsaimniecība dzīvoja pāri saviem līdzekļiem (gandrīz 4%). Nav tā, ka valdībā esam ielikuši visus Latvijas iedzīvotājus, kas neprot krāt, un pārējie esam ārkārtīgi apzinīgi. Mainīties nāksies mums visiem (vai vismaz latvietim "parastajam"). Labos laikos krāt, sliktos tērēt - lai to zinātu nav vajadzīgas gadiem ilgas "tālredzības studijas". Ja tajās iemācīs (pārliecinās?) to arī darīt - tā jau ir cita runa.