Viņaprāt, tas, ka tik daudzi cilvēki atbalsta datu izņemšanu no VID un to publiskošanu, parāda, ka cilvēkiem ir liela neuzticība valsts varai un tam, kā valsts iestādes pilda savas funkcijas. Viņš uzskata, ka tas ir signāls, ka jādomā par pārstrukturēšanas procesiem, lai parādītu savu labo tēlu auditorijai.
Tomēr S.Kruks pauda šaubas, ka signāls "ir aizgājis" līdz attiecīgajiem cilvēkiem, un to, viņaprāt, parādīja kāds iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces raksts interneta portālos par to, ka noziegums ir noziegums un par visu ir jāsoda. Eksperts norādīja: modernai sabiedrībai raksturīgs tas, ka tiek atlīdzināts zaudējums, bet kāds zaudējums ir no Neo? "Ir tikai ieguvumi – tika atklāts caurums VID sistēmā un tika parādīta neuzticība valsts varai," secināja S.Kruks.
Vaicāts par žurnālistu rosinātajām izmaiņām likumos pēc kratīšanas Ilzes Naglas dzīvesvietā, S.Kruks par pamatotu atzina vēlmi dekriminalizēt neslavas celšanu, jo prakse rāda, ka neslavas celšanas pants Krimināllikumā tiek izmantots, lai ietekmētu žurnālistus. Viņš ir sekojis līdzi dažām lietām, un viens no gadījumiem ir tāds, ka amatpersona nešķir savas profesionālās īpašības no personīgajām īpašībām. Proti, pārmetumi par profesionālajām īpašībām tiek pasniegti kā uzbrukums personīgajām īpašībām. Turklāt tiesām, pēc eksperta secinātā, ir grūtības nošķirt šīs īpašības. S.Kruks uzskata, ka problēma ir arī principu izpratnē, ne tikai likumdošanā.
Attiecībā uz ierosinājumu noteikt, ka prasība ceļama pret redakciju, nevis žurnālistu, eksperts norādīja, ka Preses likumā ir pants, kas nosaka, ka ir redakcionālā atbildība par saturu, līdz ar to var piemērot arī šo pantu. Savukārt, runājot par ierosinājumu noteikt žurnālistiem pienākumu aizsargāt savus avotus, viņš vērsa uzmanību uz to, ka šo pienākumu žurnālistam uzliek ētikas kodekss, un, ja žurnālists to nepildīs, tad zaudēs avotus un būs nezuticams žurnālists. Viņaprāt, likumā šādu prasību nevajag.
Tomēr S.Kruks uzskata, ka, arī veicot izmaiņas likumos, problēmas netiktu atrisinātas, jo ir problēmas ar likuma piemērošanu. Bieži dzirdam, ka pilsonim ir tiesības, bet nav normatīvo aktu, kas paredz likuma pielietošanu, skaidroja eksperts un piebilda, ka cilvēki īsteno likumus tad, kad citos normatīvajos aktos tiek aprakstīt, kā tos pielietot.
Viņš uzsvēra, ka arī konfliktā ap Neo un I.Naglu nedzirdam amatpersonu atsauces uz Satversmes 100.pantu. Tomēr esot labi, ka grozījumi iesniegti parlamentā, tas ir pamats diskusijai parlamentā, kam gan viņš maz ticot.
Runājot par politiķu vēlmi ko mainīt, viņš norādīja uz attiecībām starp politisko sfēru un medijiem. Viņa vērtējumā Latvijas mediji nodarbojas ar politiskās elites konfliktu risināšanu, politiskā elite taktiski izmanto medijus, lai izolētu vienu partneri, politiķi, grupējumu, vai arī otrādi – lai iekļautu to plašākā koalīcijā. Mediji ir tikai vidutājs, kas pats gandrīz neko neražo, bet tikai atspoguļo vidi, vērtības, kas pastāv politiskajā elitē. Tā kā pati elite ir sadrumstalota, nav vienprātības elitē, to nevar sagaidīt arī medijos, uzskata S.Kruks. I.Naglas kratīšanas gadījums, viņaprāt, parādīja vairāku grupējumu cīniņu - dažādi grupējumi politiskajā elitē to centās izmantot to savām vajadzībām, kritzējot oponentus, tomēr nebija redzams, ka visi būtu vienoti savos uzskatos par vārda brīvību. Politiķi nevarēja uzreiz atsaukties uz Satversmes 100.pantu, jo gaidīja vēl kādu komandu interpretācijas, gaidīja reakciju no partneriem, lai neuzvestos nepareizi šajā situācijā. "Bet, kā neuzvesties nepareizi, ir 100.pantā rakstīts," piebilda eksperts.
Viņaprāt, arī pirms vēlēšanām mediji tiks izmantoti cīņai pret sīkiem konkurentiem, "lai politiskā šaha dēli sakārtotu pēc taktiskajām vajadzībām", nevis paustu principus attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām.