Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Kučinskis: deputātu kratīšanas atļauju tiesnešiem var uzticēt, ja viņi atbildēs ar savu amatu

Lemt par kratīšanu deputāta dzīvesvietā varētu tiesneši, taču tikai tad, ja viņi uzņemas atbildību ar savu amatu, norāda PLL deputāts Māris Kučinskis, komentējot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vēlmi lemšanu par kratīšanu nodot tiesnešiem."Ir jāuzņemas atbildība zaudēt amatu, ja kratīšana izrādās nepamatota.

Kratīšanai ir jēga, ja tā ir negaidīta. Nostiprinot atbildību, par šo jautājumu vismaz var diskutēt. Es domāju, ka Saeima nekad neatdos savu lemšanu par kriminālvajāšanu. Kalnmeiera ierosinājumam var piekrist, ja kāds par to uzņemas atbildību. Šlesera kratīšana bija tikai šovs," uzskata  M. Kučinskis.VL!/TB/LNNK deputāts Jānis Dombrava piekrīt, ka deputāta imunitāti varētu pārskatīt.

"Man gan nav burvju formulas, kā tieši. Absurds, ka Saeimai jālemj par deputāta administratīvo sodīšanu. Par šiem pārkapumiem varētu automātiski sodīt. Šajā situācijā arī par kratīšanu būtu jālemj tiesnešiem. Taču, ja izveidojas kāda prokrieviska valdība vai tiesu sistēma, mēs iegūstam pilnīgi citu realitāti. Jo nav izslēgts, ka līdz ar varas nomaiņu var vērsties pret kādu deputātu individuāli politisku apsvērumu dēļ," norāda deputāts.

Saskaņas centra (SC)  deputāts Jānis Ādamsons norāda, ka administratīvo pārkāpumu gadījumā, ja deputātam nav iebildumu, no imunitātes ir jāatbrīvojas.

"Ja esmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, tad nav jātērē Saeimas laiks. Ja nepiekrītu, tad gan Saeimai jābalso. Iespējams, te kaut ko līdzīgu jādomā, jo viss, kas notika ar balsojumu par Šleseru un kratīšanu, atgādina farsu. Esmu gatavs piedalīties šajās diskusijās un apsvērt. Viens no variantiem – ja uz karstām pēdām jāveic kādas darbības, imunitāte iedarbojas pēc tam, kad saņem sankcijas,” tā J. Ādamons.

"Visa Vienotība balsoja par izdošanu un mums nav ne mazāko problēmu, ar to, ka deputāta kratīšanas procedūru varētu atvieglot. Tam nav jābūt deputātu jautājumam. Lai konstatētu pierādījumus, kratīšanai ļoti traucē garā procedūra, jo kratīšanas rezultāts ir saistīts to, ka neviens uz to nav sagatavojies. Es atbalstītu šādas izmaiņas, ka kratīšanai nebūtu nepieciešama Saeimas piekrišana. Tam nav jēgas, ja process ievelkas. Ja visi jau zina, ka kratīšana būs, tai nav nozīmes," norāda Vienotības deputāte, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.

Saeimas deputāts Oskars Zīds pauž, ka deputāta imunitātes nosacījumus ir jāpārskata. "Tas ir vajadzīgs. Jo īsti labi tas nav," viņš saka par A. Šlesera neizdošanu kratīšanai.

"Pasaulē ir pieredze, ka tautas kalpiem ir papildus tiesiskā aizsardzība. Jāskata, kā tas ir pasaulē, lai neesam atrauti. Protams, kratīšanai nav jēgas, ja pasākumu saskaņo nedēļu vai divas, tas ir teātris. Tas ir jāpēta juristiem, lai nerodas kaut kas pret cilvēktiesībām. Tāpat absurdi, ka Saeimai jāizdod deputāts administratīvai sodīšanai par ceļu satiksmes negadījumu. Saeimai nevajadzētu balsot par vienkāršiem negadījumiem," tā ZZS deputāts Oskars Zīds.

Jau ziņots, ka pēc Saeimas balsojuma, neļaujot veikt kratīšanas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicina nopietni pārskatīt Saeimas deputāta imunitātes nosacījumus.

"No vakardienas notikumiem ir pamats izdarīt secinājumus par deputāta imunitātes institūta būtības pārskatīšanu, jo vakar parādījās šis bezjēdzīgums, līdz kādam tas ir novests," intervijā Latvijas Radio piektdienas rītā teica Ē. Kalnmeiers, atzīstot, ka esošā procedūra ir ļoti gara, tādējādi kratīšanas zaudē savu jēgu.

Ģenerālprokurors atzina, ka šis institūts nav pārdomāts.

"Lai saņemtu atļauju veikt kādu sevišķā veidā veicamu pasākumu, piemēram, sarunu noklausīšanos [..], atbildīgā amatpersona ar ierosinājumu griežas pie īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša, kas izlemj - sankcionēt vai nesankcionēt šāda veida pasākumu un uz kādu termiņu. Šajā gadījumā Saeimas piekrišanu neviens neprasa.. Operatīvās darbības likums neizdala īpaši Saeimas deputātu - viņš ir tāds pats cilvēks kā jebkurš cits, ja tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu," aģentūrai BNS paskaidroja ģenerālprokurors.

Viņš rosināja, ka par atļauju veikt kratīšanu pie Saeimas deputāta lemj viens vai trīs Augstākās tiesas tiesneši.

"Es uzskatu, ka farss ir tieši šajā aspektā, nevis pašā procesā. Šeit būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai nav nepieciešams pārskatīt šo procedūru. Ja jau reiz Operatīvās darbības likums ir deleģējis sankcionēšanas tiesības Augstākās tiesas tiesnesim, tad kamdēļ nevarētu deleģēt arī kratīšanas sankcionēšanas vienam vai trīs Augstākās tiesas tiesnešiem. Tas, pirmkārt, noņemtu spriedzi no Saeimas pieņemt šādu lēmumu, kas tiek nopietni vērtēts pēc tam sabiedrībā. Tas ļautu saglabāt konfidencionalitāti un arī nodrošinātu ātrumu," sacīja Ē. Kalnmeiers.

Vienlaikus deputāta saukšana pie kriminālatbildības, pēc Ē. Kalnmeiera domām, varētu palikt Saeimas kompetencē, jo kriminālvajāšanu sāk prokurors, savācot pietiekamu daudzumu pierādījumu.

Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka joprojām nav saskaņotas Saeimas Kārtības ruļļa 179.panta un Kriminālprocesa normas attiecībā uz to, kas lūdz Saeimai atļauju pret deputātu veikt procesuālās darbības. "Kriminālprocesa likums noteic, ka šādu ierosinājumu raksta procesa virzītājs," norādīja Kalnmeiers. Līdz ar to Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ceturtdien radies iespaids, ka ģenerālprokurors nav piekritis kratīšanu veikšanai.

Kalnmeiers atzina, ka ceturtdienas notikumi, neļaujot veikt kratīšanas Šlesera dzīvesvietās, viņu pārsteidzis, jo no deputātiem bija sagaidījis daudz rūpīgāku situācijas analīzi.

"Es, protams, respektēju, tas ir likumdevēja lēmums, katrs balso brīvi, pats izdara izvēli. Ne tik daudz pats lēmums mani pārsteidza, bet šie komentāri - nepārzinot lietas materiālus, tiek paziņots, ka visa šī lieta ir safabricēta, ka tas viss ir farss. Faktiski tika apvainotas trīs institūcijas šī farsa radīšanā - KNAB, tiesa, jo kratīšanas bija sankcionējis izmeklēšanas tiesnesis, un tika pieminēta arī Ģenerālprokuratūra, kas veic uzraudzību šajā kriminālprocesā, līdz ar to mūs pieskaitīja pie farsa veidotājiem," kritiski vērtēja Ē. Kalnmeiers.

Viņš neuzskata, ka šajā gadījumā būtu cietusi prokuratūras reputācija. "Kura reputācija būs cietusi vairāk, to lai lemj vēlētāji un tauta," viņš piebilda.

Kalnmeiers arī apliecināja, ka Ģenerālprokuratūra ceturtdien ir saņēmusi Šlesera iesniegumu par KNAB vēstulē minēto informāciju. Tas tiks nodots izvērtēšanai uzraugošajam prokuroram. "Mēs viņu vērtējam kā sūdzību par procesa virzītāja rīcību," paskaidroja Ē. Kalnmeiers.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas