Viņš atzina, ka patlaban nodokļu reformas iezīmējusi vienošanos ar uzņēmējiem par nodokļu sistēmas vienkāršošanu. "Tomēr reforma kaut ko arī maksā, un pārējie jautājumi nav atbildēti. Ministrijas izmisīgi meklē kaut kādus samazinājumus, jo iekšējai drošībai, baidos, atkal naudas pietrūkst," sacīja politiķis.
"Prognozēju, skatoties, kā nāk nodokļu prognozes un cik maksā vienošanās ar uzņēmējiem, ka zem lozunga "drošība" kāds nodoklis tiks celts. Tas pats pievienotās vērtības nodoklis, lai gan pret to ir kategorisks pret no vairākiem. Mana sajūta ir, ka pacels karogu par drošību un kaut kas tāds gaidāms, jo pretējā gadījumā to salāpīt ar sīkām kosmētiskām nodokļu pacelšanām īsti iespējams nebūs," vērtēja Kučinskis.
Viņaprāt, nodokļu reformas piedāvājums ir nācis par vēlu, un tagad politiķiem būs ārkārtīgi grūt salikt kopā vēl neapstiprinātu reformu un plānu par nākamā gada budžetu.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs sniegtajiem priekšlikumiem un viedokļiem, ir izstrādāts darbaspēka nodokļu piedāvājums. Ja valdība un Saeima atbalstīs plānotās nodokļu izmaiņas, no 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt līdz 550 eiro un 2027.gadā līdz 570 eiro mēnesī. Ar šo soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu ar mērķi sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā līdz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada līdz 860 eiro mēnesī.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi - 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī, tiks saglabāts solidaritātes nodoklis (33%).
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu jeb algas daļu, kam netiek piemēroti nodokļi, pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu.
Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas "uz rokas", neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidro Finanšu ministrijā.