Kultūras darbinieks: valsts prēmijai kultūrā vajadzētu būt 5-8 tūkstoši latu apmērā

“Ēlertes iecere varētu īstenoties, viņa visu dara pietiekami atbildīgi un ir reāliste. Māksliniekiem ir svarīgi zināt, ka ir valsts prēmija, ka viņu darbs var tikt novērtēts ne tikai ar smaidiem un puķēm, bet arī ar iespēju nopirkt krāsas gleznošanai, kaltu komplektu tēlniecībai, kaut kur aizbraukt. Atzinība spēcina radošo personību,” spriež dzejnieks. Vaicāts, cik lielai mūsdienās vajadzētu valsts prēmijai kultūrā, dzejnieks lēš, ka pieci līdz astoņi tūkstoši latu būtu vērā ņemama summa. “Tad tas kaut kas ir,” saka U. Bērziņš. Otrajai un trešajai vietai – attiecīgi pieticīgākas summas. Viņš paredz, ka S. Ēlertes rosinātā valsts prēmija kultūrā sabiedrībā raisīs divējādas sajūtas – vieni teiks, ka kultūra ir tautas dzīves asinis un ka prēmija būs asns kultūras augsnē, otri savukārt saīgs, jo taču “tā jau nav naudas”. Dziesmu svētku režisors Uģis Brikmanis ir atturīgs nosaukt, cik lielai vajadzētu būt prēmijai, jo summai ir jābūt saprotamai Latvijas pensionāriem un saprotamai arī māksliniekiem, kas uzstājas uz pasaules slavenākajām skatuvēm. “Tas ir ļoti jūtīgs jautājums, kas pelna plašāku diskusiju,” saka U. Brikmanis. “Piemēram, kāda konkrēta prēmijas summa jaunai gleznotājai, kas tikko sākusi darbu, ļaus nopirkt krāsas ilgam laikam, kamēr slavenajam diriģentam Marisam Jansonam tā būs tikai viena riepu komplekta cena,” viņš spriež. “Valsts prēmija ir gods. Arī Lielajai Mūzikas balvai nav nekāda finansiālā aspekta, taču tā izglīto sabiedrību un liek novērtēt māksliniekus. Mums ir nozīmīgi kultūras sasniegumi Eiropas  un pasaules mērogā, kam pienāktos atbilstošs novērtējums,” uzskata U. Brikmanis. Pēc viņa domām, šobrīd valdošajam šovbiznesam jānoliek pretī kaut kas klasiskās vērtībās un kvalitātē balstīts. Tāpat būtu nepieciešama mūža stipendija. “Skumji ir skatīties uz mākslinieku, kurš nevar nomaksāt komunālos rēķinus,” tā U. Brikmanis. Viņš pieļauj, ka prēmijas piešķiršanai būtu jāveido komisija, kurā būtu gan sabiedrības, gan valsts pārstāvji. Jau vēstījām, ka Kultūras ministrija (KM) rosinās diskusiju par iespējām prēmēt māksliniekus par dažādiem starptautiskiem sasniegumiem, līdzīgi kā patlaban tiek prēmēti sportisti. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte atgādina, ka katru gadu tiek piešķirtas prēmijas sportā, un tas ir atbalstāmi. Taču būtu nepieciešama diskusija, kā novērtēt un attiecīgi prēmēt sasniegumus arī kultūras laukā. S. Ēlerte uzsver, ka jautājums ir ne tikai par naudu, bet arī par valsts attieksmi un prioritātēm, ja Latvija vēlas būt moderna un eiropeiska valsts.Patlaban šī ierosme tiekot apspriesta Kultūras ministrijas iekšienē, bet vēlāk sadarbībā ar dažādu jomu ekspertiem plānots sākt darbu pie konkrētu kritēriju izstrādes, par kādiem sasniegumiem un kādā apmērā būtu piešķiramas prēmijas dažādās kultūras jomās, piemēram, mūzikā, mākslā un arhitektūrā.