Kusiņš: Saeimas darba valoda ir latviešu valoda

Kauns. Latgaliešu valoda ir atzīta par latviešu valodu. To saku kā rīdzinieks, kura saknes ir Kurzemē pirms pāris gadsimtiem.

Piekrītu. Kādi priekšlikumi? (Atvainojiet, bet man netīk tricināt gaisu tikai tricināšanas dēļ.)

Pirmkārt, pirms komentēt par latgaļiem/latviešiem vajadzētu saprast, ka puse Rīgas nāk no Latgales un 1/3 daļa Kurzemes pēdējās 3.paaudzēs izrādīties cēlušies no Latgales. Tā kā Latgalē bija lielāka dzimstība (ievērojami) kā pārējā Latvijā, latgaļi aktīvi izceļoja pirmās republikas laikā uz Kurzemi/Zemgali un Rīgu. Latgaliešu valoda gramatiski ne kā citādi absolūti neatšķiras no latviešu valodas, atšķiras tikai izruna (un tādēļ rakstu valoda, jo pēc latviešu valodas kanoniem kā runā, tā raksta). Ja cilvēks nolasa tekstu savā izloksnē, bet tieši precīzi tos pašus vārdus, kas uzrakstīti, tad viņš ir izlasījis tekstu valsts valodā, jo valsts valoda Latvijā ir latviešu, bet lagaliešu valoda ir latviešu valodas paveids (sk. Valsts valodas likumu). Kusiņš diemžēl neko vairāk par Saeimas kārtības rulli nezin, bet ir jau arī citi likumi mūsu valstī pieņemti. Literārā valoda ir pirmkārt rakstu valoda, nevis fonētika, t.i., latgaliešu valodā nevar maukt iesniegumus un teikt, ka tie ir latviešu valodā, bet runāt gan var, cik uziet. Tad jau sanāk, ja man Balvos pārdevēja atbildēs latgaliešu izloksnē, tad varu saukt valodas inspektoru un uzlikt pārdevējai sodu, ka nerunā ar mani latviski? Pēc Kusiņa loģikas tā sanāk. Bet kā jurists teikšu, ka Kusiņš ir iebraucis auzās.

Tātad, kas Jūsuprāt būtu loģiskāk: 1.) vienoties, ka gan Jums, gan man ir viens mērķis, un kopā censties to īstenot (šeit es domāju ne tikai mūs abus, bet abas it kā konfrontējošās puses), vai arī 2.) ietiepties kā āžiem uz šauras laipas (Latvijas) un sisties ar pierēm kopā, līdz laipa salūzt?

Nepilsoņu vēlēšanu tiesības - tā jau ir pavisam cita opera. Taču, ja (fantastika, tomēr pieņemsim) būtu referendums par "Latgales Brīvvalsti" vai otru variantu, gan latgalieši, gan pārējie Latgales iedzīvotāji balsotu "pret" - 1.) Latgale nav ekonomiski pašpietiekama; 2.) pievienoties Krievijas nomalei kā nomales nomale? Puķins jau sausu muti ir izrunājis, aicinot "tautiešus" atcerēties, ka "Māte - dzimtene sauc",bet rezultāts ir vispārzināms. SC ilgojas pēc dominējošā stāvokļa nevis Krievijā, bet gan šeit, Latvijā, kur, kaut arī dzīvo nejaukie "nacisti", dzīve tomēr ir daudz labāka. Pie tam nupat Krievija sākusi plūkt matus: Tālos Austrumus "okupē" ķīnieši. Un dzīvot tādā kompānijā SC nebūt nav ieinteresēta.

Brīvā valstī - brīva izvēle. Arī pieprasīt referendumu, lai izveidotu Latgales Brīvvalsti vai pievienoties kādai citai valstij. Tikai nevajag aizmirst, ka par saviem lēmumiem pašiem būs jāatbild.

Ja latgaliešu valoda nav latviešu valoda, tad Latgale nav Latvija. Ja latgalieši nav latvieši, tad latgale nav Latvija. Varbūt vajag referendumā dot tiesības tautai izlemt latgales statusu? Kas viņi īsti ir? Latvieši vai nelatvieši?

Ceru, ka dzīvojat Latgalē. Ja atbilde ir "jā", paskaidrojiet, lūdzu, vai Latgalē cilvēki runā latgaliešu RAKSTU valodā, vai arī katrs pagasts - SAVĀ izloksnē? Lai nebūtu lieku domstarpību un netā ierasto "laipnību", paskaidroju, ka esmu par to, lai Latgalē skolās fakultatīvi (pavēles forma nekad pie laba gala nav novedusi) mācītu latgaliešu RAKSTU valodu. Taču šodienas izlēciens Saeimā ir panācis tieši pretējo - konfrontāciju, kas nebūt Latgalei nav labvēlīga. Ja deputāta mērķis ir ar izlēcieniem "par sevi atgādināt saviem vēlētājiem", iespējams izraudzīties teicamu vadzvaigzni - Krievijas Žirinovski..

Šoreiz Kūsiņs varēja paklusēt.

SC taču teica, ka traucēs Saeimas darbu kā tik vien varēs.

"Tas nav mans pienākums sniegt komentāru par latgaliešu valodu. Es saku, kādā valodā un kādā kārtībā ir jādod svinīgais solījums no Saeimas tribīnes," teica G.Kusiņš. Un šo pašu domu atkārto visa valsts pārvalde, ar nepacietību gaidot, kad latgalieši izmirs un vairs neprasīs savai valodai tiesības, ko Latvijas valsts nošmugulēja jau Satversmes pieņemšanas brīdī.