Pēc Kūtra vārdiem, ja ST saņemtu pieteikumu, kas atbilst ST kompetencei, proti, ja tiek apstrīdēts normatīvs akts vai valsts prezidenta izdots akts, tad ST pieņemtu šādu pieteikumu un lemtu, vai rosināt lietu. Lai gan tiesai lēmuma pieņemšanai ir dots mēnesis laika, ir situācijas, kad īpašu aktualitāšu gadījumā tiesa var sanākt ātrāk, lai lemtu par lietas uzsākšanu.
Ja pieteikums tiktu formulēts atbilstoši ST kompetencei un būtu iesniegti visi nepieciešamie fakti, turklāt, ja kopā ar pieteikumu būtu izteikts lūgums "apturēt kaut kādas darbības", tad tiesai būtu jālemj par to, sacīja Kūtris.
Kūtris sacīja, ka "nebūtu loģisks tāds spriedums, ja notikumu gaita ietu savu ceļu un pēc tam spriedumam būtu nulle vērtības. Ja izpilde novestu pie sprieduma bezjēdzības, tad teorētiski apturēšana ir iespējama, bet to, protams, lemtu tiesa".
ST priekšsēdētājs pieļāva iespēju, ka ir nepieciešams precizēt procedūru par to, kā, ierosinot tautai nobalsot par kādu jautājumu, rīkojas valsts augstākās amatpersonas vai institūcijas. Kūtris nepiekrīt tam, ka "augstas amatpersonas vai institūcijas valstī visas tēlo tikai pastkastītes funkciju". Pēc ST priekšsēdētāja teiktā, pirmajai lēmēja tiesībām vajadzētu būt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), kurai jāvērtē, vai var virzīt "valsts naudas tērēšanu lietā, kas varētu būt antikonstitucionāla".
Kūtris sacīja, ka normatīvajos aktos vajadzētu precizēt, vai procedūrā, kā norit referendumu sagatavošana un virzīšana, kādam nav jābūt stingrākam lēmējam.
"Iedomāsimies visabsurdāko situāciju - tiek izvirzīts muļķīgs jautājums. Visi saka, ka tam nav jēgas, visi nenobalsos, bet valsts aizver acis un ir gatava tērēt divus miljonus tikai tāpēc, ka saka - jā, referendums ir demokrātijas augstākā izpausme. Vai valsts drīkst tik nevalstiski rīkoties, vai amatpersonas vai institūcijas - tērēt naudu tam, ko visi saprot, ka rezultātu nekādu nebūs? Ir mērķis, bet vai līdzekļi, ar kādiem grib sasniegt šo mērķi, ir adekvāti?" retoriski vaicāja ST priekšsēdētājs.
Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.