Ķuzis: dārglietu zādzības nav nekas unikāls

Viņš uzsvēra, ka policija atsevišķos gadījumus Rīgā savā starpā nesaista un par ticamāko uzskata, ka tos veikušas dažādas grupas.I.Ķuzis uzsvēra, ka apzogamie objekti iepriekš tiek apzināti, izpētīti un izvēlēti pēc principa «kur ir iespēja nozagt jeb kur kas slikti glabājas». Nevienā no gadījumiem noziegumi nav notikuši vietās, kur kā šķērslis varētu būt cilvēks — apsargs vai veikala darbinieks, darbojas zagļi.Primāri šos jautājumus var risināt pats tirdzniecības vietas īpašnieks un viņa apsardze, uzsver I.Ķuzis, jo policijas loma ir sekundāra. «Mēs saņemam iesniegumu jau par izdarītu noziegumu, un mūsu uzdevums ir nevis skriet pakaļ kaut kādām zeltlietām, bet meklēt un izzināt personas, kuras veic zādzības,» skaidro I.Ķuzis. Kā vienu no iemesliem I.Ķuzis minēja ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā: «Daudzas personas, kuras bija tendētas uz zādzībām, iepriekš pārgāja uz darbu celtniecībā. Tagad darba apjoms sarūk, viņi spiesti celtniecību pamest, bet no kaut kā ir jādzīvo, un viņi izvēlas to, ko veikuši agrāk.»Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks informēja, ka viņš ir izveidojis darba grupu, kas visas dārglietu zādzību lietas apkopo un veic izpēti. «Ir jau šādi tādi rezultāti un domāju, ka neiztiksim bez panākumiem,» prognozēja I.Ķuzis, minot vecu kriminālpolicistu teicienu: «Jo vairāk zog, jo lielākas iespējas atrast».Pēdējo gadījumu, kas saistīts ar mēģinājumu iekļūt juvelieru kompānijas Diamend birojā, I.Ķuzis vispār nevēlējās saistīt ar dārglietu zādzībām. «Dārglietas tur neglabājās, bet ofisu apzagšanas vispār ir populārs zādzību veids,» uzsvēra I.Ķuzis.I.Ķuzis atzina, ka Rīgā palielinājies juvelierveikalu apzagšanas gadījumu skaits, jo pērn tādi bijuši septiņi, bet šogad jau četri, taču tas saistīts ar sociālekonomisko situāciju nevis kādas bandas aktivitātēm. Kopējais zaudējumu apmērs šajos noziegumos šogad lēšams ap 30 tūkstošiem latu, taču tas ir diskutējams. «Tirgotāji uzskata, ka jāskaita cena, par kuru viņi gribēja pārdot, mēs — ka tā, par kuru viņi preces iepirka,» skaidro I.Ķuzis.«Ir skaidrs, ka dārglietu veikali ir paaugstināta riska objekti, kuru glabāšanas vietai un apsardzei, atstājot tos uz nakti, jāpievērš pastiprināta uzmanība,» vēstījumu uzņēmējiem nodeva I.Ķuzis. Nedrīkst būt tā, ka var aiznest kasti vai somu ar dārglietām, uzskata kriminālpolicijas šefs.