Komisija saņēmusi arī vēstuli no Valsts prezidenta kancelejas, kurā skaidroti apsvērumi, kādēļ šāda kārtība nebūtu nosakāma. Tā kā vēstules saturs ir ierobežotas pieejamības informācija, deputāti atturējās minēt konkrētus faktus, taču atsaucās uz iespējamām soda sankcijām, kas Latvijai tiktu piemērotas saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un regulām.
Tautas kalpi gan aicināja prezidenta kancelejas pārstāvjus tomēr sagatavot šo argumentāciju vēlreiz, lai noņemtu slepenību un sabiedrībai varētu pilnībā paskaidrot, kādēļ šāds lēmums pieņemts.
Saeima iepriekš, vērtējot Valsts apbalvojumu likuma grozījumu otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumam, negaidīti atbalstīja deputāta Igora Aleksandrova ("Jaunais laiks") ierosmi, ka turpmāk būtu atļauta ordeņu izgatavošana tikai Latvijā.
Saskaņā ar Aleksandrova priekšlikumu Valsts apbalvojumu likumā būtu pants, kas noteic, ka valsts apbalvojumus izgatavo Latvijā.
Valsts proves biroja valdes priekšsēdētājs Pēteris Brangulis iepriekš pastāstīja, ka kopš 2007.gada ordeņus izgatavo Lietuvas monētu kaltuvē un līgums noslēgts līdz 2011.gada beigām. Savukārt līdz 2004.gadam ordeņus ražoja Kalvja Mikāna zeltkaļu darbnīca "Kalvis", taču tā nepiedalījās iepriekšējā konkursā. Pēc viņa domām, Saeimas priekšlikums turpmāk ordeņus ļaut izgatavot tikai Latvijā ir tendēts uz šo vienu Latvijas uzņēmumu.
Vērtējot Saeimas negaidīto atbalstu Aleksandrova ierosmei, Brangulis atzina, ka diez vai šāds lēmums mainīs ražošanas vietu vai ražotāju, jo, visticamāk, "parādīsies kāds starpnieks". "Jautājums, kā to kontrolēs.. Diez vai šāds lēmums atdzīvinās Latvijas juvelieru biznesu," teica Brangulis.
Konkurss ilgst aptuveni gadu, tādēļ jau vasarā plānots izsludināt jaunu iepirkuma procedūru.
Savukārt Aleksandrovs, aģitējot par savu priekšlikumu Saeimas tribīnē, norādīja, ka 1994.gadā pēc mākslinieka Mikāna iniciatīvas un par viņa līdzekļiem tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis un viņa darbnīca tos izgatavoja līdz 2004.gadam, "kad ierēdniecība pēkšņi izdomāja, ka Latvijai būšot labāk izgatavot apbalvojumus ārzemēs. Formālais iemesls bija - Latvijā izgatavotie ordeņi esot mazāk kvalitatīvi un dārgi".
Viņš arī pauda bažas - ja tuvākajos gados neatjaunos valsts pasūtījumu, šajā jomā var zaudēt pēctecību.
"Es domāju, ka Latvijā galvenajam nerakstītajam likumam ir jākļūst principam atteikties no importa un pāriet uz saviem ražojumiem.. Pietiek barot svešus. Jāsāk barot savu tautu," emocionāli sacīja Aleksandrovs.