Lai novērstu Šlesera un Ušakova koalīciju, Jaunups gatavs sadarbībai ar SC
Saskaņas centru veido četri politiskie spēki — Tautas saskaņas partija, Jaunais centrs, Daugavpils pilsētas partija, kuras pēc vēlēšanām apvienosies vienā partijā, kā arī Alfrēda Rubika vadītā Latvijas Sociālistiskā partija, kas nolēmusi saglabāt savu patstāvību. Tās līderis A.Rubiks ir SC pirmais numurs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskā loģika nosaka, ka koalīcijas veidošanas iniciatīvu pēc vēlēšanām iespējams uzņemties politiskajiem spēkiem, kas ieguvuši lielāko vietu skaitu domē. Latvijas faktu maija sākumā veiktā aptauja liecina, ka vislielākais atbalsts ir SC, kam seko JL un LPP/LC, kurus gan atbalsta par aptuveni 10% mazāk pilsoņu nekā SC. Ja vēlēšanu rezultāti daudz neatšķirsies no šīs reitingu tabulas, situāciju domē pēc vēlēšanām, visticamāk, varētu noteikt SC. Tā līderis un mēra kandidāts Nils Ušakovs arī nevēlējās atklāt iespējamo rīcību un to, kuram sabiedrotajam dotu priekšroku. SC esot gatavs sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, kuri noskaņoti strādāt rīdzinieku labā, teica N.Ušakovs.
Līdzīgu paziņojumu jau sniedzis arī A.Šlesers, uzsverot, ka viņš piespiedīs darboties visas partijas, kas būs pārvarējušas 5% barjeru un guvušas pārstāvniecību domē — arī tad, ja tai būs tikai četri deputāti. Ar šādu skaitlisko sastāvu kā pēdējā pirms četriem gadiem domē iekļuva viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija. Tā četros gados gan dubultoja deputātu skaitu, un politiskie konkurenti paredz, ka šīs iemaņas A.Šlesers varētu likt lietā arī pēc vēlēšanām. Taču šīs nav vienīgās bažas, kas ar viņu tiek saistītas.
"Sliktākā koalīcija būtu LPP/LC, Saskaņas centrs un PCTVL. Tas būtu drauds arī nacionālajām interesēm. Lai to nepieļautu, mēs varētu sadarboties ar Saskaņas centru, bet viņi nav favorīti," sacīja E.Jaunups. Viņš atsaucās uz to, ka SC baudot ievērojamu iedzīvotāju atbalstu un "politiskajā laukā ir pieņemami rīkojies", ja atceras Aivara Endziņa izvirzīšanu par Valsts prezidenta amata kandidātu. Jāatgādina, ka JL jau ir sadarbojies ar SC arī Saeimā, kad abas partijas bija opozīcijā. Politiskie konkurenti arī norādījuši, ka tām un arī Pilsoniskajai savienībai varētu būt kopīgi atbalstītāji. Pēc Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišanas JL līdere Solvita Āboltiņa pieļāva arī sadarbību ar SC valdībā, kas nesaskanēja ar aicinātā valdības veidotāja Valda Dombrovska (JL) priekšstatiem par labāko koalīciju. Taču JL ļāva SC saglabāt vietu Saeimas prezidijā, kuru tajā zaudēja LPP/LC, pretim saņemot atbalstu S.Āboltiņas ievēlēšanai par Saeimas priekšsēdētāja biedri.
Latvijas faktu aptauja par iespējamo izvēli Rīgas domes vēlēšanās rāda, ka visas pārējās labējās partijas ir uz 5% barjeras pārvarēšanas robežas ar risku domē pat neiekļūt. Visticamāk, ka arī SC un JL divatā nebūtu iespējams izveidot koalīciju. Ja vēlēšanu rezultāti būšot tuvu tam, ko rādot aptauja, E.Jaunups kā tuvākos partnerus uzlūko Ģirta Valda Kristovska vadīto Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai, kuras saraksta pirmais numurs ir Aleksejs Loskutovs. Viena no Pilsoniskās savienības līderēm Sandra Kalniete, vērojot, "kādā tempā Ušakovs un Šlesers iet uz priekšu", uzskata, ka vēlētājiem jāpiedāvā skaidra alternatīva un jāatjauno JL, PS un SCP sadarbība, piesakot šo trīsvienību kā koalīcijas kodolu un pieaicinot tajā citas labējās partijas. Taču šis esot S.Kalnietes personīgais viedoklis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.