Dabas vērotāji, pamatojoties uz senču ticējumiem, prognozēja, ka līdz Ziemassvētkiem īstas ziemas nebūs. Lai arī daži ticējumi bija pretrunīgi, vairums norādīja, ka rudens ievilksies un stabila ziema līdz Ziemassvētkiem neiestāsies. Dabas vērotāji teic, ka visticamāk laiku noteikt pēc gājputnu rīcības rudenī. Ja tie ilgi uzkavējas un prom nelido, tad arī ziema tik drīz nesāksies. Tāpat novērots, ka šoruden lapas kokos ilgāk nekā parasti bijušas zaļas, kas arī norādot uz vēlu ziemu.
Decembra sākumā laika vērotājs Vilis Bukšs no Balvu rajona prognozēja, ka Ziemassvētkos būs neliels sals un sniegs un šī prognoze ir piepildījusies.
Turpretī LVĢMA ilgtermiņa prognozes izrādījušās visai greizas. Oktobra sākumā LVĢMA prognozēja, ka šī paša mēneša beigās iestāsies stabils sals un gaisa temperatūra pazemināsies līdz -11 grādiem, taču laiks oktobra beigās bija ļoti silts, Daugavpilī temperatūra sasniedza +16 grādus un daudzviet, tostarp arī Rīgā, uzstādīti jauni siltuma rekordi 30.oktobrim. Un lai arī novembra prognoze nebija tik neprecīza, arī tad solītais stabilais sals mēneša beigās neiestājās.
Meteorologu blogs "Meteoziņas" raksta gan par vietējo, gan ārvalstu meteodienestu prognozēm, tāpat apkopo arī dabas vērotāju prognozes.
Dabas vērotāju prognozes ziemai apkopoja 22.septembrī.
Sinoptiķi norāda, ka arī mūsdienās tehnoloģijas vēl neļauj precīzi prognozēt laiku vairāk par desmit dienām, taču ir iespējams noteikt tendences, kā laika apstākļi varētu attīstīties. Piemēram, Lielbritānijas meteodiesests "Metoffice" neveido detalizētas prognozes mēnesim, bet dažos teikumos raksturo, kāds būs viss gadalaiks. Savukārt laika prognozes tuvākajām dienām sinoptiķiem gan ir krietni precīzākas par dabas vērotāju minējumiem.