"Laiks kultūrai" atklātā vēstule ministram Dālderim

Kamēr glāb Latvijas kultūru,paša saimniecībā grāmatas sakrīt pagraba dubļos ,beigu beigās mums daudziem pašu Vilku nācās glābt no dubļiem.

Par daudz priekšnieku,par maz mākslinieku,darba darītāju ,piekrītu jūsu domai.

Nelielās valstīs, kur cilvēki cits citu pazīst, gadās, ka politiķi un uzņēmēji izgādā viens otram labas vietas un naudīgus projektus, ignorējot godīgas konkurences principus. Ja priekšplānā izvirzās greizs ētikas princips: dari labu savējiem un nedomā par citiem, rodas draudi demokrātijai (T.H.Ilvess)

Bet vispirms jāglābj paša Filosofija mūsu Citadelē LVU,jo izrādās,ka tā svarīgā zinātne iespundēta katliņā un vāciņš viŗsū,tie kas gribēja katliņu uzvārīt,lai rodas labumi,tika no Filosofijas faka padzīti,revolūcija noslāpēta.Mēs Latvijā šo katliņu nejūtam,vai viņš tur ir vai jau aiznests.Ja filosofija Latvijā nedarbojās,tad arī nav gudru kopsakarību arī kultūras iestādījumiem nav stratēgijas un taktikas.Galvenais ir kopsakarības nevis nauda.Neviena zinātne,pat filosofija nevar parādīt kur tajā kotletē ir gaļa.

Pie nākošā konkursa šo pelēcību un viduvējību vietā būtu jāiepērk jaunākās paaudzes,attīstītus vadītājus,tad kultūra vairāk iegūtu,kā no'viņu skolnieciskās petīcijas, ar ko traucē kompetentā ministra Dāldera darbu.

Ceru, ka Latvija beidzot sāks pildīt savus pienākumus pret savu kultūru ----------------------------------- Varbūt labāk sākt arī kultūrai dot savu ieguldījumu nacionālā kopprodukta pieaugumā. Nevis tikai šķērdēt to. Vajadzība pēc kultūras ir proporcionāla pārdotajām biļetēm. Kam vajadzīga kultūra, kas nevienam nav vajadzīga? Kultūru sen jau vajadzēja pārcelt uz pašfinansēšanos.

Principā atbalstot domu par kultūras nozīmi reģionos un mākslu skolu izšķirošo nozīmi nākotnes mākslinieku veidošanā, tomēr jāteic, ka ir loģiski Rīgā atstāt lielāko daļu finansējuma (kura tā kā tā nepietiek - tas ir cits jautājums; ka lielu daļu aprij liekēži [menedžments, pīār, reklāma, konsultanti, padomnieki, komisiju locekļi utt., utt.] - arī cits jautājums). Jo Rīgā vienkārši koncentrējas gara elite. Un, ja rakstnieks vai gleznotājs var savā nodabā strādāt, kur viņam ērti, tad kinomāksla, profesionālie kori un orķestri, lielie teātri, operu ieskaitot, lielie muzeji ir un būs Rīgā un tas ir labi un pareizi (neviens tūrists nebrauks uz N. mazpilsētu, lai iepazītos ar jūgendstilu; cits jautājums, ka DAŽI labprāt brauks iepazīties ar pašu mazpilsētu). Izņēmumi - kā Valmieras teātris (kurš vienalga elpo ar aizžņaugtu kaklu) vai Marka Rotko kanonāde Daugavpilī nevar pacelt šo reģionu kultūru principā. Viņi var spīdēt kā vientuļas zvaigznes vai eksotisks augs tuksnesī, bet oāzi izveidot nevar. Būtu labi, bet nav iespējams. Arī Rīgā kultūra ir šauras, ļoti šauras sabiedrības daļas interešu lokā, bet kopā savelkot (muzeji+bibliotēkas+arhitektūra+opera), tāda saliņa jau izveidojas. Viena no saknēm ir nevis sabiedrības nabadzība, bet tumsonība: skat. Saeimas sastāvu un viņu interešu loku, kas atspoguļojas runās un reālajā vietā sabiedrības dzīvē. Un tā uz leju: Ministru kabinets, kur kultūra VIENMĒR bijusi pēdējā vietā (daudzas reizes pēc kārtas kopš 1990 kultūras ministra portfelis bija vienīgais, uz kuru nepretendēja NEVIENA no partijām). Un tālāk jau automātiski - valsts finansējuma nav, viss turas uz entuziasmu, cik var noturēties. Kāpēc notika negadījums Nacionālajā bibliotēkā. Vadība snauda? Nē, viņu neviens neuzklausīja, jo spriedējiem bibliotēka nav vajadzīga - ne jauna, ne veca. Lūk, te arī vēl viena sakne - bibliotēku apmeklē cilvēki līdz 32 gadiem! Proti tie, kam jāmācās un jādabū kārtējais akadēmiskai vai cits grāds. Vai kāds ir redzējis bibliotēkā kā lasītāju ministra padomnieku, valsts sekretāru, RD deputātu??? Un pēdējais, ko jau augstāk minēju - šādā biedrība, lai tai būtu svars, jāiesaista īstās radošās personības - tās, kas glezno gleznas, kam ir rezonanse, kas režisē izrādes, kuras saviļņo publiku, kas sacer kordarbus, kurus kori ar lepnumu var dziedāt starptautiskos sarīkojumos, kas rada romānus, lugas un dzejoļus, kuri cilvēkiem vajadzīgi.

Šīs vispārējās frāzes nevienam neko neizsaka.Kamēr katra iestāde nepiestādīs konkrētās vajadzības, joprojām rakstītāji - ar radošo kultūru maz saistīti ierēdņi - kamps krējumu, bet sūkalas paliks māksliniekiem.Katrā iestādē un pat katrā skolā ir nepieciešamas strukturālās reformas. PAR DAUDZ priekšnieku katra vietā...PAR MAZ darbu darītāju...Miljoni atradīsies !

ka aprimās ārzemju braucienu vājprāts, prēmiju un vadības līgumu prakse, ka sākts atalgojuma atslepenojums iestādēs. Pirms saukt pēc finansējuma, vai vadītāju pienākums nebūtu izvērtēt katram savu rīcību treknajos gados. Kā katrs konkrēts vadītājs praktizēja labas pārvaldības principus savās iestādēs? Vai neadekvāti lielās algas uz pārējo darbinieku līmeņa nevar pielīdzināt zagšanai? Robeža visai aptuvena, vai ne? Un kur ir garantija ka Kultūras Fonda fenomens neatkārtojas? Visai smaga pieredze mums jau ir. Izskatās, ka I.Dālderim daudz ko nākas pārvērtēt, lai viņam izturība.

Interesanti būtu dzirdēt vai kultmin. Dālderim ir kāds viedoklis plaģiātisma jautājumos. Es saprotu, ka būdams orķestra izpildītājs, viņš, iespējams, nekad neko nav radījis, bet tikai ņēmis (nostabulējis no notīm). Bet kā kultūras ministram tam jābūt bijušam sadzirdējušam par plaģiātisma gadījumu akadēmiskajā vidē tulkojot "Kantu", vai arī par pavisam svaigo, starptautisku atsauksmi guvušo, mūzikas plaģiātu Ērika Stendzinieka pērkajamajā daiļradē? PS Es pajokoju, jo saprotu ka atbildei uz šādiem jautājumiem, kas interesē tikai niecīgu ar creatīvām lietām darbojošos sabiedrības daļu, Daldera mazkungam nebus ne laika ne zināšanu ierubīties. Pieredze rāda, ka arī visam kultministrijas štatam neatradīsies laika padiskutēt par aktualitātēm, jo jāorganizē atskaites par grāmatu pārnēsāšanas talkām no viena izpuvuša stūra uz otru... Sekmes radošā lauka arājam!

Valsts ir speeciiga, ja tajaa dziivo stipra tauta, tauta ir speeciiga, ja kultuura ir varena. Mums ir unikaala veesture un vieniigaa kultuura uz pasaules, latviesu kultuura! Gruutiibas jau ir visur...

Kad Dālderis samaksās par autordarbu izmantošanu bibliotēkās???

Labs jautājums Es jums atbildētu KONKRĒTI, JA jūs nebūtu rēgs-spoks-anonīma sūdzībniece-u.t.t. Esmu "izskaitļojams" un sastopams Visa cita starpā ir skaidrs, ka gan BMS gan sporta skolu (Latyvijā vēl ir, , "priekšzīmīgajā" Igaunījā šī sistēma reāli dabā sagrauta) finansējams IR dažādojams un 5-10 gadu laikā valsts finansējuma apjoms ir samazināms (VARBŪT). PATREIZ valsts finansējums bērnu mūzikas skolām un arī sporta skolā no valsts IR JĀDUBULTO tas IR iespējams

Viss ko Jūs sakiet ir pareizi, bet nepateicāt galveno - kur ņemt naudu?! Es tikpat skaisti varētu uzrakstīt par bērnu sporta skolām, to nozīmi (veselā miesā, vesels gars!) Arī tur viss jūk un brūk! Bet visā šajā nabadzības jūklī ir viena kopēja iezīme: mēs nemākam (negribam?!) saprāīgi izlietot to pašu mazumiņu! Funkcionāru savtīgums, vieglprātīga patērētāja attieksme manāma ik uz soļa, bet talanti , tieši tie cilvēki, kurus vajadzētu atbalstīt, cīnās saviem spēkiem jeb vienkārši "pazūd"! P.s. Hēlēna Demakova darīja arī ļoti daudz slikta, kas neliecināja neko labu par viņas pašas kultūrass līmeni.

Savā būtībā tas, ko patreiz no Inta Dāldera "pierasa" ( ataususi te vienam otram bāliņam gaismiņa) biedrība "Laiks Kultūrai" ir tas par ko Ints Dālderis un Sarmīte Elerte iestājas, kārto un cīnās jau vismaz gandrīz gadu ( Manā rīcībā ir šo lietu apliecinoši dokumenti un audio un video ieraksti). Faktiski, manuprāt, Latvijā līdz šim tā īsti politiskā līmenī ar politiku NEVIENS vēl NAV NODARBOJIES. Esmu saklausījis ( vairāk gan privāt-hobijlīmenī) Edgara Vērpes - no Kultūrkapitāla fonda piešķīrumiem ap 75% naudas paliek Rīgā; tas nav ne pareizi, ne taisnīgi 2007. gads Cēsis - un Ivara Borga balsis un veikumu, BET tas ir labi ja valsts politikas otrā ešelona līmenis. Ceru, ka Ints Dālderis un, varbūt, Sarmīte Elerte Latvijas kultūru Latvijā padarīs par normālu Latvijas politikas kategoriju un objektu. Ceru, ka Latvija beidzot sāks pildīt savus pienākumus pret savu kultūru, ko tā uzņēmās iestājoties ES , kuras moto ir - dažādību vienotība - In varietate concordia (latīniski) PROTAMS ( neskatoties uz to, ka TP kā partija man ir dziļi nesimpātiska) nevaru noliegt Helēnas Demakovas devumu GALVENOKĀRT kultūras kā būtiskas valsts atslēgas politikas izpratnē modernajā globālajā pasaulē. Es nevaru noliegt to, ka ir nepieciešams turpināt daudzus Helēnas Demakovas aizsāktos Latvijas kultūrpolitikas virzienus. TOMĒR partiju politiku līmenī rūpi par kultūru un kultūras un izglītības nozarēm kā būtībā izšķirošajām atslēgas nozarēm Latvijas attīstības stratēģijā NEESMU saklausījis un izjutis. Laiks mosties. Viens no iemesliem kāpēc Latvija patreiz ir viena no pasaules kora mākslas lielvalstīm, kāpēc Latvija ir viena no augstākās raudzes mūzikas profesionāļu kalvēm ir tikpat pašsaprotams, cik apdraudēts: Faktiski ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska spalvas šņāpienu, 2009. gada jūnijā, ko vēl joprojām uztur spēkā Finanšu ministra Eināra Repšes nostāja un kam padevīgi seko Ints Dālderis (???? - varbūt es rupji kļūdos, vai vienkārši mani dezinformē - ???) un viņam pakļautais KRIIC šobrīd jau gadu faktiski ārpus likuma pasludinātas Latvija bērnu mūzikas skolas ar apmēram 20 000 audzēkņiem. jau gadu nerimst centieni iznīcināt kā dzīvu reālu pasaules kultūras dārgumu: Latvijas mūzikas pamatizglītības sistēmu, kas savā tradīcijā balstās uz 12. paaudžu mūzikas pedagogu pieredzi no Bethovena un Černi līdz Mārim Sirmajam. Pienācis laiks atbildīgiem lēmumiem, darbiem un iecerēm 03.07.2010 viens no Latvijas mūzikas skolu atbalsta biedrības dibinātājiem Ivars Alksnis