Laila Pakalniņa: Brīvība un Puškins

Tu varētu nelaist gaisā tvaiku, pierādot kapēc Kalpaks tev nepatīk. Tav nav nozīmes. Pamēģini labāk pārliecināt kaut vienu , ka PATIESAIS Kalpaka pieminekļa neuzturēšanas iemesls ir tas, ka piemineklis ir "Rīgas pilsētai nenozīmīgs " ... Lūdzu, argumenti ? Kurš ir tiesnesis, kas var noteikt nozīmīgumu ? Kritēriji ? Vai tādi oficiāli vispār pastāv ? Ja pastāv, tad ar ko "nozīmīgs" Rīgai ir Puškina piemineklis ? Maskava uzdāvināja ? Un vai vispār nesamaitātai morālei, cilvēkam bez "Īdošā nacinālisma kompleksa", kas, protams ir Ušakovs un Šlesers, atbilst vērtēt "nozīmīgumu" ? Varbūt rīt viņi kā "nenozīmīgu" novērtēs Raini, bet parīt - Mildu ? Tu cepies par "darītājiem", bet vai labāk nebūtu patiešām darīt ko reālu, nevis aiztikt pieminekļus ?

Kurmīt, vai tu nejūti, ka slīdi Latvijas ienaidnieku žampā?

Nav korekti, ka Diena noslēpusi no Kurmīša Kārli Skalbi, kurš sarakstījis "Kaķīša dzirnavas", tā vietā iedrukājot Skalbi - "Kaķīša dzirnaviņu" autoru.

Ja par Kalpaka varoņdarbiem, tad derētu atcerēties arī Ulmaņa varoņdarbus 18. novembra priekšvakarā - to der atcerēties (kur bija un ko darīja citi varoņi - Peniķis un Čakste), kad vajadzēja uzņemties reālu ATBILDĪBU un darīt reālus DARBUS.

Es ar' pirms gadiem 2-iem brīnījos, bet ātri sapratu - neviens te Diena.lv speciāli neslēpj kādus citus avotus/ norādes - netēlo nu ''muļķīti'' Kurmīt=Sestdieni=Mārci B. - diezgan labi tak orientējies interneta biznesa specifikā.

Vispār jau 18. novembra aktu teātrī apsargāja studenti. Vācieši tajā laikā par tādas Latvijas Republikas dibināšanu smīkņāja.

Tikpat labi var apšaubīt jebkura tautas dižgara nopelnus, rakņājoties viņa biogrāfijā. Piemēram, krieviņiem... tas pats bēdīgi slavenais Puškins ir bijis meitu ģēģeris, duelants(no viņa rokas esot daudzi miruši), un, kad pats beidzot uzrāvies uz labāku šāvēju, tad miris, paliekot parādā naudu "pusei" Pēterburgas augstākās sabiedrības. Varbūt kurmīšveidīgie apšaubīs arī pašu Latvijas valsts dibināšanu, jo teātra ēku, tolaik 18. novembrī, lūk, apsargāja vācu karaspēks?

Tas viss tik un tā neizskaidro, kapēc tiek rasti līdzekļi Puškina piemineklim, kurš tiešām ar Latviju nu nekādi nav saistīts, bet netiek rasti Kalpaka piemineklim. Tas nerod jautājumu, kapēc Rīgas domes vadība nu jau oficiālā statusā ar lepnumu dosies "svinēt" 9. maiju. Kas Latvijai ir kārtējās okupācijas datums? Var diskutēt par Kalpaka nozīmi, bet jautājums paliek, kas būtu bijis, ja tāda Kalpaka nebūtu? Pastāv krietni vien lielāka varbūtība, ka tad tādas Latviajs nebūtu. Savukārt Puškina būšana vai nebūšana Latviju neietekmēja. Bet kā Puškina vārdiem runājot "Narod bezmolstvujet".

Kā viegli pamanīt Dienas cenzors strādā melnu muti un NEVĒLAS PIEĻAUT, lai manis norādītie fakti tiktu publiskoti. Tas ir šo širmīšveidīgo manupilatoru un meļu klasiskais paņēmiens, ko viņi poraktizē arī politiskajās cīņas un mizmanto smadzeņu skalošanas nolūkos. Vispirms cilvēku apmelo, nolej ar samazgām, bet tad, kad jāpublicē melu atsaukums, vai jānorāda patiesie fakti – “aizmirst” to izdarīt. UN, ja kāds cits to izdara viņiu vietā – izgriež to. Falsifikatori nebūt ne sliktāki kā padomju VDK laikos ….

Šo te abu pēdējo komentu skrīniņus es arī tikko kā uzmetu sev uz diska. Tas tā, lai jūs zinātu … ja atkal nagi sāk niezēt … :)))

Un vēl piebilde. Kas tev varbūt palīdzēs izprast manu neiecietību pret meļiem, liekuļiem un visu šlaku manipulatoriem un falsifikatoriem. Tu laikam brīnies, kas tā tāda par saiti un grāmatu, kuru es te piesaucu. Paskaidroju: ģnerāļa M. PENIĶA 1938. gadā izdotā “Latvijas atbrīvošanas kara vēsture”, kas man arī ļauj visai skeptiski skatīties uz Kalpaka “varoņdarbiem”. Domāju, ka visai respektabls avots. Es tev vakar iemetu saitīti uz šo resursu, bet šodien atklāju, ka koments pats palicis, taču saite – “pazudusi”. Kā pats saproti, es neesmu Dienas sisadminis un nevaru jau iepeistotu komentu rediģēt. Tā ka pacentusies ir Dienas cenzūra. Un tagad pamēģini pats atbildēt uz jautājumu – KĀPĒC gan Dienai vajadzētu jaukties mūsu diskusijā SLĒPT manis norādītos informācijas avotus ? Ja atskaitam, protams to, ka Diena mani necieš un ienīst tikpat lielā mērā, kā es viņu … :)

kurmiti, paliec jel sava tumsonibas pazeme!!!!

Apkoposim mūsu vakardienas diskusiju: 1. Izlasi gan to materiālu, kuru es tev norādīju. Tā NAV versija, ka "Kalpakieši VISU 1919 . gadu līdz pat Rīgas ieņemšanai atradās vācu Landesvēra pakļautībā". Tas ir vēsturisks fakts. Arī šajā grāmatā viņsumsauc tieši par “kalpakiešiem”. 2. Mans PIEĻĀVUMS, ka kalpakieši visai neviennozīmīgi uzvedās Cēsu kauju laikā un kā minimums -atbalstīja vāciešus, bet, iespējams pat arī ņēma dalību karadarbībā, arī ir ņemts no turienes. Ja papētīsi sīkāk, atklāsi, ka kautr kā mistiski kalpakiešu varoņdarbu hronoloģijā ir tāds apbrīonojams “caurums” no Maija beigām līdz jūlija viduma, kad šie it kā nekur nefigurē un neko nedara. Pirms tam – kaujas, pārdājieni, prdislokācijas burtiski pa dienām, pēc tam – kaujas ar lieliniekiem –arī. A tieši tad, kad notika visas Cēsu kaujas, kalpakieši it kā vispār no mūsu relaitātes izrādās izkrituši !?? Iemesls ? Mini trīs reizes … :) 3. Un beidzot. Lai saliktu visu pa plauktiņiem vēlreiz. Es neapstrīdu un neiebilstu pret to, ka Kalpaks ir nozīmīga vēsturiska personība un pirmais LA komandieris. Taču. Tas, kā viņš gāja bojā un tas, kā viņa izveidotā vienība darbojās turpmāk un kam kalpoja ir vairāk kā tikai mulsinoši … Tāpēc man nav skaidra šī Kalpaka glorificēšana tikai tā viena iemesla dēļ, ka viņš īstajā brīdī pagadījās pa rokai Pagaidu valdībai un sāka armijas vienību formēšanu. Vēlāk viņš un viņa karavīri faktiksi nodeva gan šo Pagaidu valdību, gan arīo nākampo – Niedras vadīto, … kuras abas vācieši nometa, kad ienāca prātā un kalpakieši mpoat neiepīkstājās. No mana viedokļa daudz vairāk varoņa laurus būtu pelnījis Zemitāns. Kurš gan veiksmīgi karoja, gan lieliniekus sita, gan vāciešus, gan kaujas uzvarēja, gan nevienu nenodeva … tieši otrādi – cieti unstringri stāvēja igauņu pusē pat tad, kad viņam piedāvāja tos uzmest …

Ja godīgi, es arī nesaskatu Oskara Kalpaka piemineklim tēlniecisku vai arhitektonisku vērtību ( lai piedod tā veidotājs ).

.