Laila Pakalniņa: Hokejs kā cena?

Vai šai neatkarībai ir cena? Nevis pirkšanas, bet pārdošanas cena. No šāda jautājuma ir grūti izvairīties tādās dienās kā šī, kad Rīgā Saeimas deputāti ārkārtas sēdē lemj par Latvijas (enerģētisko) atkarību no Krievijas, bet Maskavā notiek Krievijas Kontinentālās hokeja līgas izloze. Tur Kremļa svētītajā un Gazprom atbalstītajā līgā, kopā ar 21 Krievijas klubu - pa vienai komandai no Baltkrievijas un Kazhstānas - ielozē arī Latvijas komandu: Kalvīša-Ulamaņa-Lipmana-Koziola u.c. uzņēmīgu cilvēku superprojektu Rīgas Dinamo. Un maz ticams, ka šai akcijai ar Latvijas atpakaļintegrēšanu Krievijā nav pilnīgi nekāda sakara. "Šādi mēs atgriežamies pie vēsturiskām tradīcijām," vēl martā, kad Latvijā par superkluba ideju zināja tikai tie, kam jāzina, Maskavā preses konferencē paziņodams par Latvijas dalību līgā, sacīja KHL organizācijas komitejas loceklis, Gazprom priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs (viņš arī bijušā Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija naftas biznesa laiku kolēģis). Šīs vēsturiskās tradīcijas no Latvijas puses īpaši centīgi pūlas atjaunot bijušais "stabilitātes garants" Aigars Kalvītis. Iestājoties, kā viņš pats tagad saka, par Latvijas hokeja un Latvijas hokeja sabiedrības interesēm, kas no Latvijas dalības KHF būšot ieguvēji, Kalvītis kā viens no akciju sabiedrības Dinamo Rīga dibinātājiem varbūt atkal kļuvis par savdabīgas stabilitātes garantu. Nevar taču izslēgt iespēju, ka Latvijas hokeja sabiedrības intereses Saeimas deputātam un TP vadītājam ir jābalansē ar līgas saimnieku energopolitiskajām ambīcijām Latvijā. Turklāt paša Dinamo Rīga saistību ar Krievijas gāzi vairs pat nevar noliegt - Itera Latvija un Juris Savickis ir starp hokeja kluba dibinātājiem. Kā gan šādā situācijā lai nenonāk pie jautājuma, ka Latvijas hokeja interesēs Latvijā ir jābūvē gāzes elektrostacija? Un gan jau ne tas vien vēl ir jādara Latvijas hokeja interesēs. Piemēram, valstij, kuras komanda spēlē Kremļa atbalstītajā superlīgā, noteikti neklātos rādīt sabiedriskajā televīzijā tādas filmas kā Putina sistēma. Un, ja arī kādai sabiedrības daļai tas šķitīs sāpīgi un pazemojoši, mums atgādinās, ka bez hokeja mums ir vēl tikai Dziesmu svētki. Un ka tieši hokeja dēļ jaunie cilvēki iemācījās himnas vārdus. Pieminēsim gan - atšķirībā no Kalvīša, kurš pagājušo pavasar Krievijā hokeja čempionāta laikā himnu nedziedāja atšķirībā no citiem hallē esošajiem latviešiem. Varbūt nedrīkstēja, jo lobēja Latvijas dalību Krievijas līgā? Ne mazāk simboliska kā bijušā premjera ir arī bijušā prezidenta iesaistīšanās šai Kremļa un Gazprom projektā. Taču ja pie tandēma Kirovs Lipmans-Guntis Ulmanis hokeja biznesa megaprojektos ir jau pierasts, tad iespēja, ka Lipmanam (tagad Rīgas Dinamo padomes loceklim) ar Viesturu Koziolu (tagad Rīgas Dinamo valdes priekšsēdētāju) varētu būt kopīgi darbi, jo īpaši saistīti ar Latvijas komandas startu Krievijas superlīgā, pat vēl pirms mirkļa šķita nereāla. Un ne jau tikai tāpēc, ka vasarā Viesturs Koziols Republika.lv atzina: "Mums ar Kirovu ir radikāli atšķirīgi uzskati par to, kas ir konkurētspējīga, uz attīstību virzīta hokeja sabiedrība." Galvenais - vismaz publiski viņi pārstāvēja pilnīgi pretējus viedokļus tieši jautājumā par Krievijas superlīgu, no kuriem jaunā kluba kontekstā interesantākais pieder Lipmanam. Pagājušovasar viņš teica: "Jūs domājat, ka Krievijas Augstākā līga ir spēcīga? Tur varbūt ir trīs četras komandas, kas ar Rīgu 2000 un Liepājas metalurgu var spēlēt vienā līmenī. Es esmu pārliecināts, ka ar katru gadu Latvijas čempionāts kļūs arvien labāks." Kam tagad ir izdevies pārliecināt Lipmanu par pilnīgi pretējo - Kremlim vai Gazprom? Bet varbūt ne bez nozīmes ir fakts, ka naudas ieguldījums Krievijas superlīgas klubos ir milzīgs. Turklāt arguments - jo vairāk naudas, jo komanda labāk spēlē - ir spēkā (to apliecina šīs sezonas tabula). Turklāt atšķirībā no NHL Krievijā komandu budžeti netiek publiskoti. Un vēl. Kaut arī nav precīzu skaitļu, eksperti ir pārliecināti, ka superlīgai pieder absolūtais pasaules rekords neefektīvā naudas izmantošanā. Var jau būt, ka arī tas varētu būt vilinājums skatīties austrumu virzienā ne jau tāpēc, ka tur lec saule.