Ne premjers, ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) par vēstuli vēl pirmdien neko nezināja. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) to bija pārsūtījis visiem Saeimas deputātiem, uzskatot, ka atbildēt ir valdības kompetencē, jo Ministru kabinets sagatavo valsts budžetu un tā grozījumus, pēc kuriem arī sekoja neapmierināto reakcija.
Jau 15. augustā Aglonas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ilūkstes, Kārsavas, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu un Zilupes novadu vadītāji vēstulē amatpersonām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai, norādīja, ka valdības politika nav vērsta uz līdzsvarotu valsts attīstību. Pašvaldības atzinīgi vērtē kolēģiem sniegto atbalstu, ko no programmas Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai kopsummā par 17,9 miljoniem latu saņēmuši Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Preiļu un Krāslavas novadi. Aprēķini liecinot, ka sanāk 150 latu uz vienu iedzīvotāju. Tāpēc vēstules parakstītāji augustā aicināja valdību atrast vēl 9,1 miljonu latu, lai šos 150 latus uz vienu iedzīvotāju saņemtu arī pārējie 12 novadi. Vēstulē nav minēts Līvānu novads, kurš savukārt kopā ar Rēzeknes un Daugavpils pilsētām no papildus pieejamā virssaistību finansējuma saņēma 3,8 miljonus latu.
Dagdas novada domes priekšsēdim Viktoram Stikutam neskaužot Līvānu iespējas izcīnīt naudu, ko varot skaidrot ar šīs pašvaldības spēcīgo lobiju varā. Arī valdību varot saprast - Līvāni ir valsts vizītkarte, jo caur šo pašvaldību iet tranzītceļš. «Jautājums ir, ar ko atšķiras atbalstīto novadu iedzīvotāji no mūsu iedzīvotājiem. Visām pašvaldībām likumā ir noteiktas vienādas funkcijas - tagad vienus mākslīgi paceļ, bet otrus mākslīgi gremdē,» Dienai teica V. Stikuts, kuram tas atgādinot padomju laikus, kad «arī rajonu centri noslauca visu naudu». Viņam neviens nav pierādījis, ka ieguldījumi lielākajos centros radītu jaunas darba vietas. Kārsavas novada priekšsēde I. Silicka domā, ka šādā veidā pašvaldības tiekot šķeltas. Viņai nešķiet, ka Kārsavai kā centram būtu mazākas tiesības uz attīstības veicināšanu ar valsts atbalstu, savukārt Rēzeknes novadu par attīstības centru esot grūti uzskatīt, jo tajā centra nemaz neesot. Novadā apvienojās 25 pagasti, bet tā mītne ir izvietota citas pašvaldības - Rēzeknes pilsētas - teritorijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs Dienai paskaidroja, ka finansējumu varēja piešķirt tikai tām pašvaldībām, kuras iekļautas Eiropas Reģionālās attīstības fonda pretendentu sarakstā, kas ir noteikts 2006. gadā. Tāpat pilsētvides programmas finansējumu varēja saņemt tikai tās pašvaldības, kuras ir šo iepriekš noteikto attīstības centru vidū. Pašvaldību ministrs E. Sprūdžs risinājumu redz valsts investīciju programmas atjaunošanā, ko jau piedāvājis nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas laikā, taču valdībā tam nav bijis atbalsta. Tagad ministrs cer panākt, ka valdība vismaz konceptuāli vienojas, ka šāda programma ir iespējama, kad valsts finansiāli to atkal varēs atļauties. Viņaprāt, šīs naudas dalīšana varētu notikt nevis pēc ministriju ieskatiem, bet pēc pašu pašvaldību priekšlikumiem, taču - pēc skaidri noteiktiem kritērijiem. Piemēram, paredzot noteiktu minimālo no jauna radīto darba vietu skaitu. Arī E. Sprūdžs uzskata - tā patiešām nevarot būt, ka novadi, kuri nav izveidoti ap rajonu centru pilsētām, nekā nesaņem. «Ir jāatbalsta attīstības centri, bet nevar nelikties par pārējo teritoriju ne zinis,» uzsvēra E. Sprūdžs.
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis J. Reirs un premjers V. Dombrovskis neredz iespēju atjaunot valsts investīciju programmu. J. Reirs norādīja, ka tajā piešķirto līdzekļu izlietojumu grūtāk kontrolēt, jo nav stingru projektu iesniegšanas prasību. Viņaprāt, mazās pašvaldības arī nevarēšot konkurēt ar lielajām projektu kvalitātē, kas ietekmē līdzekļu sadalījumu. V. Dombrovskis uzskata, ka pašvaldību mērķdotāciju programma būtu laba, bet tā ir jāvērtē budžeta iespēju kontekstā, un 2013. gada budžetā šādai programmai līdzekļu neesot. Taču premjers Dienai atgādināja, ka zināmu atbalstu Latgales pašvaldības saņems no papildu dotācijas, kuru 5,6 miljonu latu apmērā valdība paredzējusi 89 pašvaldībām ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem - no šī priekšlikuma tieši Latgales novadi būšot vislielākie ieguvēji.