Dzīvot mazā ekonomikā vienmēr būs dārgi. Latvija ir nedaudz dārgāka, nekā tā objektīvi varētu būt tad, ja tirgotāji izvēlētos citu cenu stratēģiju - labāk pārdot lētāk, bet vairāk, nevis dārgāk, bet mazāk. Rietumeiropā akciju laikā parasti vērojamas patiešām īstas atlaides un veikali var visu savu preci izpārdot, piemēram, ar 80 procentu atlaidi. Kopumā visvairāk mūsu cenas ietekmē Latvijas nelielais tirgus, kas nozīmē, ka ar līdzīgām izmaksām vienmēr varēs sasniegt mazāku pircēju skaitu nekā lielākos tirgos.
“Būtisks faktors ir arī lielās loģistikas izmaksas – preču importam no Eiropas uz Latviju nav iespējas izmantot dzelzceļu, kas ir lētāks kravas transporta veids, tāpēc lielākā daļa preču tiek vestas ar krietni neizdevīgāko autotransportu. Svarīga ir arī nelielā konkurence, kas gan tieši izriet no nelielā tirgus – lielajiem spēlētājiem nav intereses šeit uzsākt darbību,” saka Inita Kabanova, Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos.
Runājot par to, cik lieli uzcenojumi precēm tiek likti, Kabanova teic, ka tie var būt ļoti atšķirīgi. Piemēram, kādā pētījumā konstatēts, ka uzcenojums rupjmaizei svārstījies no 5 līdz 47 procentiem. Lielākais konstatētais uzcenojums ir atsevišķām lūpu krāsām – tas sasniedz pat 1000 procentu, salīdzinot ar ražotāja cenu. Kosmētikai tas mēdz būt 700, bet zeķbiksēm - 200 procentu.
Latvijas kā dārgas zemes liktenis veidojas arī mūsu iedzīvotāju dzīves vietas izvēles dēļ. Lietuvā un Igaunijā bez galvaspilsētas ir arī citas nozīmīgas un lielas pilsētas, savukārt Latvijā ir tikai neproporcionāli milzīgā ūdensgalva Rīga. Nosacīti lielākā Daugavpils un Liepāja tirgotāju ieskatā ir visai depresīvas vietas ar nelielu pirktspēju, bet Valmiera, kas pretendē uz Vidzemes centra statusu, nespēj nodrošināt nepieciešamo apgrozījumu.
SIA Baltika Latvija (Monton, Mosaic, Baltman zīmolu veikali) veikalos pirmais uzcenojums apģērbam parasti esot, lielākais, 100 procentu, taču tajā ietilpst arī PVN, īres maksa un darbaspēka izdevumi. Ja konkrētā prece neiet, tai tiek noteikta atlaide, un Latvijas apstākļos tā reti ir lielāka par 50 procentiem. “Ja 100 latiem klāt pieliek 100 procentus, tie ir 200 lati. Bet, ja no 200 latiem noņem 50 procentus, tie ir tie paši 100 lati. Ja mūsu atlaide ir lielāka par šiem 50 procentiem, mēs konkrēto preci jau tirgojam ar zaudējumiem,” skaidro SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle.
Tieši niecīgā tirgus dēļ Latvijā nekad nebūs tādu apģērbu outletu, kādus esam pieraduši redzēt Rietumos. Un tieši tāpēc Latvijā nav ne daudzu mazo, labo zīmolu, ne normālu zemo cenu veikalu “Daļēji tāpēc mums kaut kas klibo arī preču izvēlē, it sevišķi jau premium sektorā. Daudzi iepērkas ārzemēs, jo šeit gluži vienkārši trūkst sortimenta. Un dara to nevis cenas dēļ, kas ārzemēs ir zemāka tikai izpārdošanu laikā, bet tāpēc, ka Latvijā nevar dabūt to, ko gribas,» skaidro Ērgle.
Zīmola Elvi īpašnieka SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība valdes locekle un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāve Singrita Urušadze atklāj, kā situāciju pārtikas tirgū ietekmē valsts nodokļu politika: “Ja PVN tiek pacelts par vienu procentu, cenas atkal kāpj, un, maize, kas maksāja, piemēram, 30 santīmu, tagad maksā 31 santīmu. Lai gan viens procents no 30 santīmiem nav viens santīms, tirgotāji to izmantos un cenu pacels. Ja tirgus to atļauj, cena vienmēr pieaug.”
Pārtikas produktiem uzcenojumi ir vidēji 20 procentu, bet atsevišķām precēm, piemēram, alkoholam tie var sasniegt arī 40 procentu. Vēl lielākus uzcenojumus liek mazie veikaliņi, kas nav neviena tīkla sastāvdaļa, jo citādi gluži vienkārši nevar izdzīvot. Mazā ģimenes veikaliņā nelielā apgrozījuma dēļ preces bieži vien būs daudz dārgākas nekā lielveikalā.
Tirgotāji uzsver, ka Latvijā cenas pārtikai un apģērbiem pārskatāmā nākotnē diez vai samazināsies. Taču daudzviet pasaulē aktīvi darbojas patērētāju nevalstiskās organizācijas, kas informē iedzīvotājus par viņu iespējām un tiesībām, kā arī organizē dažādas kampaņas, tādējādi neļaujot uzņēmumiem rīkoties patvaļīgi. Pasaules pieredze rāda – patērētāji ar saviem maciņiem un rīcību var piespiest tirgotājus samazināt uzcenojumus un panākt, ka preču cenas veikalu plauktos kaut nedaudz pietuvojas to reālajai vērtībai.
Par naudas pelnīšanu un tērēšanu, pirkšanu un pārdošanu lasiet arī Playboy janvāra numurā. Angļu futbola miljoni latvieša rokās. Pērn Anglijas futbola klubs Blackpool par uzvaru vienā spēlē nopelnīja lielāko naudas summu pasaules sporta vēsturē – vismaz 89,6 miljonus mārciņu. Par kluba finansēm atbild latvietis Normunds Malnačs. Viņš Playboy stāsta par kārdinājumiem, lielo naudu, futbolu, dzīves laimīgākajiem brīžiem un to, ka dzīvojam mūsdienu pasaules iekārtas norieta posmā. Ēst, dzert, mukt! Nez kā būtu par vairākiem simtiem latu uzdzīvot smalkā restorānā un pēc tam nemanāmi nozust? Playboy noskaidro, cik reāli ir aizlaisties no Rīgas krogiem.