Latvija līdz jūnijam apguvusi vien 63% ES finansējumu

gada ES budžeta tēriņiem, secināts, ka maksājumi lauksaimniekiem vairs nav lielākā budžeta sadaļa, un tā vietā lielākas naudas summas tiek atvēlētas ekonomikas attīstības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Šis ir pirmais apkopojums par budžetu laikā no 2007.—2013.gadam. Tas apliecina, ka palielinājies jaunajām valstīm piešķiramo maksājumu apjoms. Četri lielie naudas saņēmēji gan palikuši tie paši — Francija, Spānija, Vācija, Itālija. Šis četrinieks joprojām saņem pusi no visas ES naudas, pērn tie bija 50,5 mljrd. eiro. Gandrīz piekto daļu no ES lauksaimniecībai atvēlētās naudas jeb vairāk nekā 10 miljardus eiro pērn saņēmusi Francija. Latvijas lauksaimnieki ar 0,2 miljardiem bijuši vieni no mazākajiem ES naudas tērētājiem. Kā liecina EK sagatavotie dati, 2007.gadā no 114 mljrd. eiro lielā ES budžeta 44 mljrd. eiro jeb 38,4% tērēti ekonomikas un nodarbinātības veicināšanai. Tas bijis par 3,7% vairāk nekā 2006.gadā. EK lielākās bažas rada tas, ka 2007.gadā valstis kopumā zaudēja 227 miljonus eiro, kas bija atvēlēti vēl iepriekšējā budžeta ietvara laikā, bet netika laikus apgūti. Procentuāli vislielāko naudas summu zaudējusi Luksemburga — 23% jeb 3,5 miljonus eiro. Taču naudas apjoma ziņā lielākā zaudētāja bijusi Vācija, kas neapguva 66 miljonus eiro. No vecajām dalībvalstīm pilnībā ES naudu iztērējusi Somija un Īrija. Dati par šogad apgūstamajiem strukturālajiem un kohēziju fondu līdzekļiem, kas palikuši vēl no iepriekšēja budžeta ietvara, rāda, ka daļa valstu turpina pārāk lēni tērēt naudu. Laikā līdz jūnijam arī Latvija apguvusi vien 63% ES līdzekļu. "Daļa dalībvalstu tērē daudz lēnāk par vidējo rādītāju, un tas palielina fondu zaudēšanas risku," piektdien brīdināja budžeta komisāre.