Latvija pēc "Bronzas nakts" baidījusies no nekārtībām pašu mājās

Visā politiskajā spektrā valdībai tika veltīta asa kritika, bet kāds ārlietu politikas eksperts pat norādījis, ka šis notikums bijis "zemākais punkts Latvijas ārpolitikā kopš neatkarības atjaunošanas", lasāms telegrammā.Tiesa gan kopš balsojuma valdība centusies apliecināt atbalstu Igaunijai, un galu galā tā pat bijusi asāka, nekā tā būtu vēlējusies izklausīties.Uzreiz pēc Tallinas nekārtību izraisīšanās Latvijas valdība reaģējusi, kā to varēja paredzēt, nosodot vardarbību. Latvija arī piegādājusi Igaunijai ūdens lielgabalu, kas izmantojams nekārtību savaldīšanai.Kā amerikāņu pilnvarotajam pārstāvim 2.maijā paskaidrojis Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava, Latvija "neizbazūnēs" savu palīdzību, it īpaši jau tāpēc, lai pirms 9.maija Uzvaras dienas pasākumiem nekāpinātu kaislības, teikts telegrammā, kur arī norādīts, ka valdības amatpersonas bijušas ļoti nervozas par to, ka nekārtības 9.maija pasākumu laikā varētu pārceļot uz Latviju.Valdības nespēju parlamentā pienācīgi reaģēt uz situāciju motivējusi faktoru kombinācija - dziļa nepatika pret partiju "Jaunas laiks", kas bija iesniegusi rezolūcijas projektu, vēlēšanās pirms Uzvaras dienas pasākumiem izvairīties no konfrontācijas ar vietējo krievu kopienu, kā arī centieni izsargāties no antagonisma attiecībās ar Maskavu pirms Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas, teikts telegrammā.