Latvijas alpīnisti sākuši ekspedīciju uz 8027 metrus augsto Šišapangmas virsotni Tibetā

Pavisam ir 14 šādas virsotnes, no kurām Latvijas alpīnistiem ir izdevies uzkāpt tikai septiņās.Ekspedīcija uz Šišapangmas virsotni būs jau otrā Latvijas alpīnistu virsotne, kura iekļauta programmā "Pasaules augstākās virsotnes". 2007.gadā Puriņš kopā ar Siļinu un Mihailu Pietkeviču sāka ekspedīciju Pakistānā uz 8047 metrus augsto Broda kalna virsotni, tomēr virsotni sasniedza tikai Puriņš.Lai gan Šišapangma pieder pie tā sauktajiem zemajiem astoņtūkstošniekiem un tehniski maršruts nav sarežģīts, jau divas reizes Latvijas alpīnistu organizētām ekspedīcijām ir nācies atgriezties no kalna, nesasniedzot galveno virsotni, jo sarežģītu laika apstākļu dēļ alpīnistiem nācies apstāties pie 8013 metru augstās priekšvirsotnes, kuru no īstās virsotnes šķir smaila kore. Šis būs trešais mēģinājums alpīnistiem no Latvijas sasniegt Šišapangmas virsotni. Ekspedīcijas dalībnieki nelietos papildus skābekli un neizmantos nesēju un augstkalnu gidu pakalpojumus, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem un respektējot sportiskas kāpšanas principus, stāstīja Reķe.No Rīgas alpīnisti ar lidmašīnu devušies uz Maskavu, tad dosies uz Deli, bet pēc tam uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu. Līdz nākamās nedēļas sākumam ekspedīcijas dalībnieki uzturēsies Katmandu, kur iepirks gan pārtiku, gan nepieciešamo ekipējumu, kā arī nokārtos visas nepieciešamās formalitātes ar dokumentiem.Kāpšana kalnos 8000 metru augstumā ir sarežģīts process, un, lai organisms spētu normāli darboties šādā augstumā, kur gaisā ir tikai 30% no skābekļa, ko elpo cilvēki jūras līmenī, ir jāveic ilgstoša aklimatizācija. Plānots, ka Šišapangmas bāzes nometni, kas atrodas 4700 metrus virs jūras līmeņa, alpīnisti sasniegs pēc nedēļas. Arī kāpiena laikā ekspedīcijas dalībniekiem būs nepieciešama aklimatizācija. Patlaban plānots, ka Šišapangma virsotne tiks sasniegta līdz 10.oktobrim, bet atgriešanās Latvijā iecerēta 17.oktobrī.Ceļā uz Šišapangmas virsotni tiks uzbūvētas trīs starpnometnes, kuras būs 6300 metru, 6900 metru un 7400 metru augstumā virs jūras līmeņa.Vispirms alpīnistiem iecerēts uzkāpt no bāzes nometnes līdz 6300 metru augstumam, kur tiks uzcelta pirmā nometne. Pēc vienas tur pārlaistas nakts ekspedīcijas dalībnieki atgriezīsies bāzes nometnē un pēc vienas atpūtas dienas dosies otrajā aklimatizācijas kāpienā ar pārnakšņošanu pirmajā nometnē un kāpienu līdz 6900 metru augstumam, kur tiks uzcelta otra nometne. Uzceļot otro bāzes nometni, alpīnisti tajā pārlaidīs nakti, bet pēc tam atkal dosies atpakaļ uz bāzes nometni. Pēc dažu dienu atpūtas alpīnisti dosies trešajā aklimatizācijas kāpienā - nakts pavadīšana pirmajā nometnē, tad otrajā nometnē, bet tad tiks veikt vēl viens kāpies, kur 7400 metru augstumā tiks uzcelta trešā nometne, bet pēc atkal sekos kāpšanā lejā līdz bāzes nometnei. Bāzes nometnē alpīnisti pāris dienas atpūtīsies un uzkrās spēkus, lai būtu gatavi kāpienam uz virsotni.Kā norāda alpīnisti, lai arī septembris un oktobris ir kāpšanai vislabvēlīgākais laiks, laika apstākļi var mainīties ļoti strauji un ieviest plānos savas korekcijas.