Latvijas Bankas prezidents: Lata devalvācija nenotiks

gadā un attīstības tirgu lejupslīdes periodā trīs gadus vēlāk."Protams, ka 1995.gadā valūtu spekulanti apdedzinājās, viņi apdedzinājās arī 1998.gadā un apdedzināsies 2007.gadā. Latvijas lats netiks devalvēts, kā to cer spekulanti," uzsvēra Latvijas Bankas šefs.Komentējot pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā, viņš norādīja: "Tā ir grūta, tā ir izaicinoša, tā nav krīze."Pretēji vairāku rietumu analītiķu pēdējā laikā paustajiem brīdinājumiem par smagās piezemēšanas draudiem Latvijas ekonomikā, Rimšēvičs prognozēja, ka Latvijas tautsaimniecībā drīzāk ir gaidāma mīkstā nosēšanās jeb pakāpeniska izaugsmes tempu palēnināšanās.Latvijas Bankas prezidents arī asi vērsās pret vairākiem analītiķiem un komentētājiem, kuriem, pēc viņa teiktā, neesot izpratnes par ekonomiskajiem procesiem Latvijā, bet daži no viņiem pat nezinot Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu."Vairākās analītiskās publikācijās Latvija bija nodēvēta par Balkānu valsti," klāstīja Rimšēvičs.Viņš sacīja, ka daļēji piekrīt starptautisko reitingu aģentūru paustajām bažām par Latvijas ekonomiku.Tomēr Latvijas tautsaimniecība pašlaik saņem pirmo palīdzību, norādīja Rimšēvičs, minot valdības nesen pieņemto inflācijas apkarošanas plānu, kas līdzās citiem pasākumiem paredz bezdeficīta budžetu šajā un nākamajā gadā, bet 2009.gadā - budžeta pārpalikumu, kā arī jaunus nodokļus spekulatīviem darījumiem nekustamā īpašuma tirgū.Rimšēvičs atzina, ka valdības plānam esot arī savi trūkumi, taču visumā tas esot uzticams."Tas, iespējams, tika pieņemts mazliet novēloti, taču, ja tas tiks atbilstoši un bez kavēšanās īstenots, galvenokārt fiskālajā jomā, plānā izvirzītie mērķi tiks sasniegti," pauda Latvijas Bankas vadītājs.Viņš arī lika saprast, ka Latvijas Banka ar monetārās politikas palīdzību nespēj būtiski ietekmēt makroekonomisko situāciju. Pēc Rimšēviča teiktā, Latvijas Bankas pagājušajā nedēļā veiktais refinansēšanas likmes paaugstinājums drīzāk uzskatāms kā signāls bažām par inflāciju, nevis kā praktisks instruments tās iegrožošanai, jo Latvijas bankas refinansēšanas likmi reāli neizmanto.Latvijas valdība sagaida, ka inflācija Latvijā līdz 2011.gadam saruks līdz 2-2,5%. "Tas liecina, ka 2012.gads ir reālākais laiks, kad Latvija varētu ieviest eiro," sacīja Rimšēvičs.Viņš arī norādīja, ka Latvijas Bankas nule īstenotā intervence valūtu tirgū lata atbalstam ir jāvērtē kontekstā ar pagājušajā gadā notikušo viena miljarda eiro iegādi, lai apturētu lata vērtības kāpumu virs noteiktā svārstību koridora.S&P februārī pārskatīja Latvijas reitingu attīstības prognozi un samazināja to no stabilas uz negatīvu saistībā ar to, ka palielinās smagās nosēšanās iespēja Latvijas ekonomikā. Pēc šā lēmuma sāka izplatīties baumas par lata devalvāciju, kuru ietekmē Latvijas iedzīvotāji sāka aktīvi pārdot latus un pirkt eiro un ASV dolārus.