Latvijas ekonomika: optimistiskās un pesimistiskās prognozes

Par ekonomikas pārkaršanu mēdz dēvēt situāciju kad piedāvājuma puse nespēj sekot strauji augošajam pieprasījumam un tādēļ ekonomikas izaugsme nav ilgtspējīga. Latvijas makroekonomiskās nelaimes bija krietni dziļākas jo nodokļu sistēmas īpatnības NĪ sektoru padarīja par peļņas Klondaiku. Savukārt NĪ tieši vai pastarpināti kreditējošo banku peļņas perspektīvas veicināja eksplozīvu kapitāla ieplūdi, reālā valūtas kursa kāpumu un ražotāju konkurētspējas novājināšanos. Tiešām šis scenārijs, kas tomēr nav tikai klasiskā pārkaršana, gluži precīzi neatbilst terminam "Holandiešu slimība", bet termins "Latviešu slimība" nav iegājies, un nez vai pašlaik būtu īstais brīdis to popularizēt.

Pareizi jau viss, tikai a) "Dutch disease" attiecas uz resursu bagātām valstīm un apraksta situāciju, kad resursu eksports tur augstas algas un notur nesamērīgi augstu kursu, kas iznīcina visas pārējās ražotnes. Latvijas situācija ir vienkārši standarta pārkaršanas scenārijs. b) viss tas ir par vēlu.

Un izskatās, ka SVF šoreiz būs taisnība. Ilgi nebūs jāgaida. Runā, ka līdz vasarai vai vasaras beigām...

Interesanti, kas raksta šādus pētījumus un risinājumu piedāvājumus? Un dara to tik nepilnīgi...??? Pirmkārt, paustie fakti bija zināmi jau sen, un pat es par tiem daudzkārtīgi esmu izteicies, tāpēc nekādi pētījumi tam nebija vajadzīgi. Otrkārt, tika lietots mērījums, ka tax wedge... indikators Latvijā ir 41%, bet ES tas ir vidēji 37%. Uzskatu, ka tā attiecinājums uz kaut kādu vidējo algu ir aplams un nevietā, jo cenas gandrīz visā mums ir kā ES, un pat lielākas. Vismaz pirmās nepieciešamības precēm. Ja reiz tā, tad šo indeksu, lai viss būtu godīgi, vajadzētu apskatīt ne pret vidējo algu, bet par pamatu ņemot vid algu Latvijā un nodokļus uz šādu apjomu citās ES valstīs. Tad, iespējams, atklātos, ka mūsu darbinieki vienk tiek apzagti salīdzinājumā ar "normālo pasauli". Treškārt, nodoklis lielajam kapitālam ir jāuzliek daudz lielāks. Tam ir jāsedz trūcīgo atslogošana no nodokļiem, kas Latvijā tiešām ir nelietīgā apmērā. Turklāt, īpašumu un kapitāla pieauguma utt. aplikšana ar progresīviem nodokļiem nodrošinātu monopolstāvokļa neiespējamību, bet visi iepriekšminētie (un vēl vairāki neminētie) pasākumi kopumā nozīmētu konkurences būtisku palielināšanos, kas ir ļoti būtiski spējīgāko izvirzībai priekšgalā un vienlīdzīgāku kapitāla sadalīšanos, vidusslāņa veidošanos utt. Nekādas administratīvās metodes nevar ietekmēt monopolstāvokli. Šo metožu izmantošana ir teātris un droša zīme, ka valsts līmenī ir uzstādījums necīnīties pret lielo kapitālu, bet veikt ķeksīša pasakumus. Nākošais. Esošajā Latvijas sitācijā būtu normāli darīt visu, lai tiktu taupīts un mazināta naudas izplūsšana no valsts. To var panākt gan ar nodokļu palielināšanu energoresursiem, tā nodrošinot un piespiežot cilvēkus veikt taupības pasākumus. Šīs summas ir milzīgas. Arī tur varētu pastāvēt progresīvās nodevas par pārtēriņu uz vienu cilvēku. Latvija ir situācijā, kad tas viss ir jādara ar lielu steigu, bet valdība ir nolēmusi piekopt jau visu laiku izmantoto - nekā nedarīšanas politiku.

Ļoti gribas cerēt, ka beidzot līdzās latvju valstsvīru savtīgumam parādīsies arī kādi veselā saprāta iedīgļi. Pamats varētu būt pieaugoša tautas aktivitāte līdz ar ekonomikas bremzēšanos. Sīkā biznesa attīstībai ļoti būtiski būtu pārskatīt visus MK noteikumus par obligāto sertifikāciju, verifikāciju un citām birokrātiskām procedūrām. To daudzumā noteikti esam ES līderi.