Komercbanku asociācijas skatījumā, KP vēlas sodīt bankas par norēķinu karšu apkalpošanas sistēmas izveidi un attīstību.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra asociācijā, KP arī nespējot skaidri definēt, kurš izskatītajā lietā ir cietušais, jo tās lēmumā minētā komisijas maksa neskarot ne patērētājus, ne tirgotājus.
Asociācija uzskata, ka banku nozarei izvirzītie pārmetumi balstīti uz nepamatotiem pieņēmumiem, ignorējot patieso starpbanku norēķinu sistēmas devumu Latvijas ekonomikas attīstībai - iespēju patērētājiem, kuri izmanto vienas bankas maksājumu karti, norēķināties par precēm un pakalpojumiem veikalā, kurā karšu darbību nodrošina cita banka, bez jebkādas papildu komisijas maksas.
"Esošā norēķinu sistēma ir caurspīdīga un visām bankām nodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas, kā arī ļauj patērētājiem ar vienādiem noteikumiem norēķināties ar jebkuras bankas karti jebkurā veikalā," uzsver Komercbanku asociācija.
Turklāt tiek arī apgalvots, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpusēja vienošanās Latvijā jau esot aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma.
Banku asociācijas prezidents Teodors Tverijons ir pārliecināts, ka apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Viņaprāt, nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama.
"Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus, jo tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā," sacīja Tverijons, apgalvojot, ka šāda sistēma eksistē visā pasaulē un bez tās norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki.
Tverijons arī saka, ka šādu norēķinu karšu sistēmu pasaulē uztur vairākas lielas organizācijas, piemēram, "Visa" un "MasterCard", bet Latvijas bankas pirms vairākiem gadiem pārņēma šo starptautisko sistēmu darbības principus, lai attīstītu iekšējo maksājumu tirgu. Pēc viņa teiktā, arī Eiropas Komisija vairākkārt "nepārprotami atzinusi", ka vienošanās par šādām starpbanku komisijām ir likumīgas.
"Laikā, kad valstī pieaug draudi, ko rada skaidrās naudas aprite, un līdz ar to tiek veicināta ēnu ekonomika, ir ļoti netālredzīgi censties sagraut jau esošo bezskaidras naudas norēķinu sistēmu, tādējādi riskējot radīt lielākus izdevumus gala patērētājiem un stimulējot skaidras naudas norēķinus. Vispārzināms, piemēram, ir fakts, ka skaidras naudas apkalpošana ekonomikai izmaksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā bezskaidras naudas norēķini," sprieda banku pārstāvis.
Viņš informēja, ka pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstoties ar KP lēmumu un izvērtējot visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā.
Kā ziņots, KP par aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu kopumā 5,5 miljonu latu apjomā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja KP pārstāve Inita Kabanova.
"Swedbank" uzlikts sods 2,83 miljonu latu apjomā, "Citadele banka" - 1,22 miljonu latu apjomā, "SEB banka" - 558 744 lati, "Latvijas Krājbanka" - 259 006 lati, "DnB NORD Banka" - 167 466 lati, "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle - 158 401 lati, "Rietumu Banka" - 103 927 lati, "GE Money Bank" - 79 408 lati, "Latvijas Hipotēku un zemes banka" - 55 594 lati, "Norvik banka" - 25 227,5 lati, "Aizkraukles banka" - 15 491 lati, "PrivatBank" - 5486 lati, "UniCredit Bank" - 5435 lati, "Danske Bank" filiāle Latvijā - 2688 lati, "Baltic International Bank" - 2680 lati, "Trasta komercbanka" - 2596 lati, "SMP Bank" - 2022 lati, "Akciju komercbanka "Baltikums"" - 1364 lati, "Reģionālā investīciju banka" - 1274,5 lati, AS "Latvijas Biznesa banka" - 728 lati, "LTB Bank" - 500 lati un "VEF banka" - 500 lati.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
KP norāda, ka, lai nodrošinātu karšu maksājumus, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas laikā KP konstatējusi, ka tirgotāju maksājuma lielums bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma.
2009.gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā. Tādējādi banku vienošanās par vienotu starpbanku maksu, nenosakot šo maksājumu atbilstoši konkrētās bankas izmaksām, deformējusi konkurenci un nav likusi bankām cīnīties par jaunu klientu - tirgotāju - piesaisti, piemērojot zemākus komisijas maksājumus.
Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem. Lai novērstu banku vienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci, pieaugot karšu maksājumu apjomam un secīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās. Tomēr visu vienošanās laiku, kas pārsniedza astoņus gadus, maksājums bija nemainīgs, tādējādi neļaujot mēroga radīto labumu nodot tirgotājiem. Savukārt, ja nepastāvētu vietējā visu banku vienošanās vai atsevišķi divpusēji līgumi, bankām būtu jāpiemēro starptautisko maksājumu karšu organizāciju "Visa" un "MasterCard" piemērotie starpbanku maksājumu nosacījumi, kas kopumā nav bijuši augstāki, turklāt noteiktos laika periodos bijuši ievērojami zemāki par Latvijas banku noteiktajiem.
Vienošanās rezultātā tika arī deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā no 2002.gada, kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti.