Kultūras kanonā iekļautas vērtības ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai, paskaidrots www.kulturaskanons.lv
Saskaņā ar šo kanonu mūsu vērtības ir latvju dainas, vokālais burdons jeb vilcējas, rudzu maize, Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē. Kanonā iekļuvusi Antra Liedskalniņa, kas raksturota kā viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā. Arī Alvis Hermanis ar Jauno Rīgas teātri.
Latvijas kultūras vērtība ir Jurjānu Andreja Pūt Vējiņi, Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis, no mūsdienu komponistiem iekļauts Raimonds Pauls. Vērtība literatūrā ir Kaudzīšu Mērnieku laiki, Rūdolfa Blaumaņa Noveles, Raiņa Gals un sākums, Imanta Ziedoņa dzeja.
Par kultūras vērtību atzīts Vecrīgas siluets, etnogrāfiskais sēdeklis - stulpiņš, mopēds Rīga, arī Latvijas nauda.
Latvijas kultūras vērtība kinonozarē ir Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Vai viegli būt jaunam?, Purva bridējs u.c.
Kanonā iekļauti:
TAUTAS TRADĪCIJAS
LATVJU DAINAS
DZIESMU TEIKŠANA VILCĒJU DAUDZBALSĪBĀ
KOKLES UN KOKLĒŠANA
TAUTAS TĒRPS
LIELVĀRDES JOSTA
DZIESMU SVĒTKI
LATGALES PODNIECĪBA
RUDZU MAIZE
JĀŅI
KAPU KOPŠANAS TRADĪCIJA
TAUTAS KRISTIETĪBAS TRADĪCIJAS - MAIJA DZIEDĀJUMI PIE KRUSTA UN MIRUŠO OFĪCIJS
SUITU KULTŪRAS TELPA
LĪBIEŠU TRADICIONĀLĀ KULTŪRA
VIZUĀLĀ MĀKSLA
Nikolauss SEFRENSS jaunākais (1662-1710) - LIEPĀJAS SV. ANNAS BAZNĪCAS ALTĀRA RETABLS (1697)
Janis ROZENTĀLS (1866-1916) - PĒC DIEVKALPOJUMA (NO BAZNĪCAS)(1894)
Vilhelms PURVĪTIS (1872-1945) - Ainavas: PAVASARA ŪDEŅI (MAESTOSO) (~ 1910), ZIEMA (~ 1908), PAVASARĪ (ZIEDONIS) (1933-1934)
Johans VALTERS (1869-1932) - PELDĒTĀJI ZĒNI (~ 1900)
Jānis JAUNSUDRABIŅŠ (1877-1962) - ILUSTRĀCIJAS JĀŅA JAUNSUDRABIŅA "BALTAJAI GRĀMATAI" (1914)
Jēkabs KAZAKS (1895-1920) - BĒGĻI (1917)
Jāzeps GROSVALDS (1891-1920) - STRĒLNIEKU SĒRIJAS DARBI (1916-1917)
Teodors ZAĻKALNS (1876-1972) - SĒDOŠĀ MĀMIŅA / Granīts (1916-1923)
Kārlis ZĀLE (1888-1942) - Monumentālā tēlniecība: BRĀĻU KAPU ANSAMBLIS (1924-1936) (Arhitekti: Pēteris Feders, Aleksandrs Birzenieks; dārzu arhitekts Andrejs Zeidaks); BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS (1931–1935) (Arhitekts Ernests Štālbergs)
DARBNĪCAS "BALTARS" PORCELĀNS (1925-1928)
Niklāvs STRUNKE (1894-1966) - CILVĒKS, KAS IEIET ISTABĀ (1927)
Ģederts ELIASS (1887-1975) - PIE AKAS (~ 1935)
Kārlis PADEGS (1911-1940) - SĒRIJA "SARKANIE SMIEKLI" (1930-1931)
Boriss BĒRZIŅŠ (1930-2002) - MĀKSLINIEKS UN MODELIS (1985)
Egons SPURIS (1931-1990) - CIKLS "RĪGAS PROLETĀRIEŠU RAJONI 19. GS. BEIGAS, 20. GS. SĀKUMS" (20. gadsimta 70.–80.gadi)
SKATUVES MĀKSLA
EDUARDA SMIĻĢA DAILES TEĀTRIS (no 1920.gada līdz 1960.gadam)
ALFRĒDA JAUNUŠANA VADĪTAIS NACIONĀLAIS TEĀTRIS (LPSR A.Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) (no 1967.gada līdz 1981.gadam)
ĀDOLFA ŠAPIRO JAUNATNES TEĀTRIS (20. gs. 60. un 80.gadi)
ALVJA HERMAŅA JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS (no 1993.gada)
Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa „UGUNS UN NAKTS” uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911.gadā ar Jāņa Kugas dekorācijām, Nikolaja Alunāna mūziku, Tiju Bangu un Liliju Ēriku Spīdolas un Ādolfu Kaktiņu Lāčplēša lomās.
Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka „SPĒLĒ, SPĒLMANI” Jaunatnes teātrī 1972.gadā ar Imantu Skrastiņu Dzejnieka lomā. Ilmāra Blumberga scenogrāfija, Imanta Kalniņa mūzika, Elgas Drulles horeogrāfija.
Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena „BRANDS” uzvedums Dailes Teātrī 1975.gadā ar Ilmāra Blumberga scenogrāfiju, Modra Tenisona kustību partitūru, Raimonda Paula mūziku un Juri Strengu un Hariju Liepiņu titullomā.
OĻĢERTS KRODERS un viņa domu biedru teātris (20.gs. 60. gadu otrajā pusē un 70.gadu sākumā)
PĒTERIS PĒTERSONS un viņa dzejas teātris (20.gs. 60.-70.gadi)
MĀRA ĶIMELE un viņas psihoanalītiskais teātris
Aktrise ANTRA LIEDSKALNIŅA – viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā.
Aktieris ULDIS PŪCĪTIS – viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā
ROBERTA LIGERA vadītā „ RĪGAS PANTOMĪMA” (20.gs. 60.gadu beigas - 70.gadi)
HELĒNAS TANGIJEVAS - BIRZNIECES radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs: oriģinālbaletu veidošana, baleta klasikas interpretācijā, latviešu tautas dejas kultūrā.
ALEKSANDRS LEMBERGS un Latvijas balets (20.gs. 60.-80.gadi)
MŪZIKA
Emīls DĀRZIŅŠ (1875-1910) - MELANHOLISKAIS VALSIS simfoniskam orķestrim (1904)
Lūcija GARŪTA (1902-1977) - DIEVS, TAVA ZEME DEG - kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
Jānis IVANOVS (1906-1983) – SIMFONIJAS (1933-1983)
JURJĀNU Andrejs (1856-1922) - PŪT, VĒJIŅI - dziesma jauktam korim (1884)
Alfrēds KALNIŅŠ (1879-1951) - SOLO DZIESMAS (1900-1949)
Imants KALNIŅŠ (1941) - CETURTĀ SIMFONIJA (1973)
Jānis MEDIŅŠ (1890-1966) - Opera UGUNS UN NAKTS (1913-1919)
Emilis MELNGAILIS (1874-1954) - JĀŅUVAKARS - dziesma jauktam korim (1926)
JOHANS GOTFRĪDS MĪTELS (1728-1788)
Raimonds PAULS (1936) - DZIESMAS
Pēteris VASKS (1946) - MUSICA DOLOROSA stīgu orķestrim (1983)
Jāzeps VĪTOLS (1863-1948) - GAISMAS PILS - balāde jauktam korim (1899)
LITERATŪRA
Eriks ĀDAMSONS (1907-1946) - SMALKĀS KAITES (1937)
Vizma BELŠEVICA (1931-2005) GADU GREDZENI (1969), DZELTU LAIKS (1987), triloģija BILLE (1995–1999)
Uldis BĒRZIŅŠ (1944) - DZEJA
Rūdolfs BLAUMANIS (1863-1908) – NOVELES, INDRĀNI (1904)
Aleksandrs ČAKS (1901-1950) - MANA PARADĪZE (1932), MŪŽĪBAS SKARTIE (1937-1939)
Regīna EZERA (1930-2002) – ZEMDEGAS (1977)
Jānis JAUNSUDRABIŅŠ (1877-1962) - BALTĀ GRĀMATA (1921), AIJA (1911-1925)
REINIS un MATĪSS KAUDZĪTES (1839-1920;1848-1926) - MĒRNIEKU LAIKI (1879)
Kārlis MĪLENBAHS (1853-1916) - LATVIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J.Endzelīns (1.–4. sēj., 1923-1932); J.Endzelīns, E.Hauzenberga „Papildinājumi un labojumi K.Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcai”” (1.–3. sēj., 1934-1946).
Jānis PORUKS (1871-1911) - PĒRĻU ZVEJNIEKS (1895)
RAINIS (1865-1929) - GALS UN SĀKUMS (1912), UGUNS UN NAKTS (1905)
Kārlis SKALBE (1879-1945) - ZIEMAS PASAKAS (1913)
Ojārs VĀCIETIS (1933-1983) - SI MINORS (1982)
Imants ZIEDONIS (1933) - ES IEEJU SEVĪ (1968), TAUREŅU UZBRUKUMS (1988), EPIFĀNIJAS I un II (1971-1974)
ARHITEKTŪRA UN DIZAINS
LATVIEŠU VIENSĒTA UN TĀS ELEMENTI (16.-21. gs.)
VECRĪGAS SILUETS (13.-21.gs)
RUNDĀLES PILS (1736-1740, 1763-1768) Arhitekts: Frančesko Bartolomeo Rastrelli
KRISTOFS HĀBERLANDS (1750-1803)
REINHOLDS ŠMĒLINGS (1840-1917)
ATA ĶENIŅA ĢIMNĀZIJA RĪGĀ, TĒRBATAS IELĀ 15/17 (1905) Arhitekti: Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube
KOKA ĒKU KOLEKCIJA RĪGĀ (Ķīpsala, Kalnciema iela un Mūrnieku iela) (18.-21. gs.) Rekonstrukciju arhitekti: Zaigas Gailes birojs u.c.
DZINTARU KONCERTZĀLE (1936-2008) Arhitekti: Aleksandrs Birznieks (1936); Modris Ģelzis kopā ar inženieri Andri Biti (1959, 2006); birojs "Jaunromāns un Ābele" (2008)
SALASPILS MEMORIĀLS (1967) Arhitekti: Gunārs Asaris, Ivars Strautmanis, Oļģerts Ostenbergs, Oļegs Zakamennijs. Tēlnieki: Oļegs Sskarainis, Ļevs Bukovskis, Jānis Zariņš
DAILES TEĀTRIS (1959-1976) Arhitekti: Marta Staņa, Imants Jākobsons
ANDRIS KRONBERGS (dzimis 1951.gadā)
GUNARS BIRKERTS (dzimis 1925.gadā)
ETNOGRĀFISKAIS SĒDEKLIS – STULPIŅŠ (17.-21.gs)
RĪGAS PILS SŪTŅU AKREDITĀCIJAS ZĀLES INTERJERS (1923-1929) Dizainers: Ansis Cīrulis
FOTOAPARĀTS MINOX (1936-1937) Dizainers: Valters Caps Ražotājs: VEF
MOPĒDS "RĪGA 12" (20.gs. 70. gadu beigas - 80. gadu sākums) Dizainers: Gunārs Glūdiņš Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne
LATVIJAS PLAKĀTI (20. gs. 70.-80. Gadi) Dizaineri: Juris Dimiters, Ilmārs Blumbergs, Gunārs Kirke, Laimonis Šēnbergs, Georgs Smelters u. c.
LATVIJAS NAUDA. Dizaineri: Rihards Zariņš, Imants Žodžiks, Valdis Ošiņš, Gunārs Lūsis, Jānis Strupulis, Olga Šilova, Arnis Kleinbergs, Artis Zvirgzdiņš u.c.
KINO
LĀČPLĒSIS (1930). Aizsargu organizācijas filma. Režisors Aleksandrs Rusteiķis, operators Jānis Sīlis, mākslinieks Elerts Treilons. Lomās: Voldemārs Dimze, Lilita Bērziņa, Osvalds Mednis, Jēkabs Upenieks u. c.
BALTIE ZVANI (1961). Scenārija autors Hercs Franks, režisors Ivars Kraulītis, operators Uldis Brauns. Meitenītes lomā – Ilze Zariņa.
PURVA BRIDĒJS (1966). Scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankēvičs (pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" un citu darbu motīviem), režisors Leonīds Leimanis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš. Lomās: Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe u. c.
ELPOJIET DZIĻI... (ČETRI BALTI KREKLI, 1967). Scenārija autors Gunārs Priede, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Imants Kalniņš, Māra Čaklā dziesmu teksti. Lomās: Dina Kuple, Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš u. c.
NĀVES ĒNĀ (1971). Scenārija autori Jānis Kalniņš, Gunārs Piesis, pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. Režisors Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš. Lomās: Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Pēteris Šogolovs, Kārlis Sebris, Alfrēds Videnieks, Ģirts Jakovļevs, Vaironis Jakāns, Egons Baseris, Edgars Liepiņš u. c.
CEPLIS (1972). Scenārija autors Viktors Lorencs, pēc Pāvila Rozīša romāna. Režisors Rolands Kalniņš, operators Gvido Skulte, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Marģers Zariņš. Lomās: Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Helga Dancberga, Regīna Razuma, Aivars Siliņš, Velta Straume, Rolands Zagorskis, Lidija Freimane, Arturs Dimiters, Uldis Dumpis u. c.
ĀBOLS UPĒ (1974). Scenārija autors un režisors Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, komponists Pēteris Plakidis. Lomās: Akvelīna Līvmane, Ivars Kalniņš
VECĀKS PAR DESMIT MINŪTĒM (1978). Scenārija autors un režisors Hercs Franks, operators Juris Podnieks.
VANADZIŅŠ (1978). Scenārija autori Jānis Rokpelnis un Arnolds Burovs, pēc Viļa Lāča stāsta. Režisors Arnolds Burovs, mākslinieks Gunārs Cīlītis, skulptore Ilze Kiršteina, operators Pēteris Trups, komponists Imants Kalniņš.
LIMUZĪNS JĀŅU NAKTS KRĀSĀ (1981). Scenārija autore Māra Svīre, režisors Jānis Streičs, operators Harijs Kukels, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Raimonds Pauls. Lomās: Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters u. c.
VAI VIEGLI BŪT JAUNAM? (1986). Scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks, režisors Juris Podnieks, operators Kalvis Zalcmanis, komponists Mārtiņš Brauns.
ŠĶĒRSIELA (1988). Scenārija autors Tālivaldis Margēvičs, režisors un operators Ivars Seleckis, komponists Ivars Vīgners.