Kā Dienai pavēstīja Latvijas komisijas pārstāvis, vēsturnieks Antonijs Zunda, abu valstu vēsturnieki Maskavā darbojušies konstruktīvi – pirmdien oficiāli nodibināta Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija, kā arī "bez liekiem asumiem" nonākuši pie risinājuma par to, kādus vēstures periodus komisija apskatīs. "Abas puses meklēja saskares punktus,” pauda vēsturnieks.
Lai arī Krievijas puse ierosināja sākt vēstures jautājumu izpēti un salīdzināšanu ar jau 18.un 19.gadsimtu, "pierādījām, ka tādējādi zūd komisijas jēga", jo iedzīvotājus visvairāk interesē tieši 20.gadsimta problēmu jautājumi, Dienai pastāstīja A.Zunda. Abu valstu vēsturnieki darbu sāks pie Latvijas un PSRS attiecībām periodā starp Pirmo un Otro Pasaules karu, pētot valstu politiskās, ekonomiskās attiecības un kultūras saiknes, pastāstīja A.Zunda. Starp pētāmiem jautājumiem būšot gan 1920.gada miera līgums, gan 1927.gada tidzniecības līgums, gan arī to, kā valstu attiecības ietekmējis 1935.gada 15.maija notikumi, kad Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu.
Vēsturnieki nākamreiz tiksies jau 2012.gadā, izdarot pirmos kopīgos secinājumus. 2013.gadā savukārt vēsturnieki tiksies Krievijā, vietā, kur glabājas Gulaga arhīvs. “Tas simboliski apstiprina Padomju režīma represijas pret Latviju,” norādīja A.Zunda.
Krievijas puse solījās veicināt pieejamību Krievijas arhīviem, pastāstīja A.Zunda, piebilstot, ka nākamgad, kad sāksies reālais komisijas darbs, varēs praksē redzēt, "cik krievu puse būs atvērta". Lai arī Krievijas vēsturnieki esot šaubījušies par latviešu vēsturnieku iespējām piekļūt pie arhīviem, Latvijas puse atgādinājusi prezidenta Dmitrija Medvedeva solīto tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu - "ka darīs visu, lai arhīvus pavērtu vaļā, lai būtu pieeja kontroversālām problēmām". Kā norādīja A.Zunda, latviešus interesējot gan Federālās drošības dienesta, gan Ārlietu ministrijas arhīvi.
Kā zināms, lai arī Latvijas un Krievijas puses jau vairākas reizes izrādījušas vēlmi veidot kopīgu vēsturnieku darba grupu, pirmdien Maskavā notikusī komisijas sanāksme ir pirmais reālais abu pušu sadarbības rezultāts. Komisijas jautājums tika aktualizēts salīdzinoši nesen, kad par tās izveidi vienojās iepriekšējais Latvijas prezidents Valdis Zatlers un D.Medvedevs.