Ābele aģentūrai sacīja, ka sestdienā rīta pusē nemaz tik daudziem cilvēkiem nav gribēšanas doties ārpus mājas, lai balsotu, un, iespējams, pēcpusdienā aktivitāte būs lielāka. "Protams, mēs negaidām visus 30 tūkstošus un nemaz nespētu ar to tikt galā, bet uzņemt daudz lielāku skaitu mēs pavisam noteikti esam gatavi," pauda Ābele.
Viņš atzina, ka uz Īrijā dzīvojošo latviešu skaita fona balsotāju nav daudz, un pieļāva, ka daudziem piedalīties traucē arī lielie attālumi un sarežģītā Īrijas sabiedriskā transporta sistēma. Ābele nevēlējās vērtēt, cik lielu saikni aizbraucēji jūt ar Latviju un vai tas ir nozīmīgs faktors pilsoņu aktivitātē, taču norādīja, ka daudziem no viņiem tur palikušas ģimenes un visa dzīve, tāpēc intereses trūkums par valstī notiekošo nevarētu būt pamats zemajai aktivitātei.
Vēstnieks uzsvēra, ka vēlēšanas ir ikviena pilsoņa pienākums un iespēja ietekmēt valstī notiekošo, tāpēc laist garām to nevajadzētu. Latvijas vēstniecība Īrijā izveidota 2003.gadā, un šīs ir pirmās Saeimas vēlēšanas, kuru rīkošanā tā piedalās. "Šis ir pirmais nopietnais pārbaudījums," sacīja vēstnieks. Īrijā, kur mīt apmēram 30 tūkstoši iedzīvotāju no Latvijas, izvietoti divi iecirkņi. Viens atrodas Latvijas vēstniecībā Dublinā, otrs - Korkas pilsētas domes ēkas galvenajā zālē.
Iecirkņi Īrijā strādās līdz plkst.22 pēc vietējā laikā (līdz plkst.24 pēc Latvijas laika). Pēc dažādu institūciju datiem, ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 100 000 iedzīvotāju.
Apmēram 30 līdz 40 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju mitinās Īrijā, taču eksperti prognozē, ka Īrijā mītošo Latvijas pilsoņu aktivitāte vēlēšanās būs salīdzinoši neliela.