Latvijā līdz šim Primakovs bijis vairākkārt, un, kā uzskata politikas aprindās, Krievijas ekspremjers braucis noskaidrot gaisotni Latvijā pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. Lai arī šoreiz Primakova brauciena oficiālā versija bija viņa sarakstītās grāmatas reklamēšana, visticamāk, Krievija centās noskaidrot Latvijas nostāju Maskavas – Briseles gāzes karā.
Pensionēto politiķi Latvijā ekskortēja vairākas policijas ekipāžas un apsargi. To Ārlietu ministrijai pieprasījusi Krievijas vēstniecība. Lai arī likums neuzliek par pienākumu to darīt – ministrija lūgumu pildīja.
Uzrunās augstskolās un pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa Primakovs nepalaida garām iespēju pieminēt Latvijas un Krievijas politikas problēmjautājumus - nepilsoņus un Krievijai nepatīkamos leģionārus. Tāpat kritiku saņēma arī abu valstu žurnālisti, kas vainojami Latvijas-Krievijas sarežģītajās attiecībās. Lai dibinātu kontaktus notika pieņemšana restorānā.
Starp Primakova pavadītājiem bija Aleksandrs Rogožins. Viņš ir otrā persona Maskavas baņķiera Pjotra Avena vadītajā Krievijas-Latvijas biznesa padomē. Rogožina dēls – arī Aleksandrs - savulaik strādāja Krievijas vēstniecībā Rīgā. Ieņēma augstu amatu - bija vēstniecības vicekonsuls un oficiāli nodarbojās ar vīzu izsniegšanu. Bet, kā atklājās pirms četriem gadiem, īstais Rogožina darbs bijis Krievijai vajadzīgu ziņu izspiegošana. 2008.gada janvārī viņš no Latvijas tika izraidīts un iekļauts valstij nevēlamo personu sarakstā. Rogožinam ar slepenu informāciju esot izlīdzējuši vismaz pieci vietēji, pretī saņemot materiālus labumus. Rogožins juniors joprojām atrodas Latvijas melnajā sarakstā.
Uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš kopš pagājušā gada vasaras ar Rogožiniem ir biznesa partneri. Viņiem kopā ar Tamāru Rogožinu un vairākiem uzņēmējiem no Krievijas pieder firma ASSOĻ un partneri. Kā uzņēmuma juridiskā adrese uzrādīta augstskola Turība. Firma nodarbojas ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību.
Strautiņam ir labi kontakti gan Rīgā, gan Maskavā. Viņa meita ar padomiem izlīdz Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Savukārt Maskavā Strautiņš ar saviem paziņām piepalīdz Latvijas preču veikalu Rižkij Dvorik atvēršanā.
Primakova pirmajā vizītes dienā ar viņu tikās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Smalkajā viesnīcā, kur bija apmeties ciemiņš no Maskavas, abi 40 minūtes padzēruši tēju. Ušakovs lepojas ar Krievijas ekspremjera grāmatu un novēlējumu. Kopš iepriekšējās Primakova vizītes Latvijā tūristu skaits no Krievijas trīskāršojies, atvērti vairāki veikali Rižkij Dvorik. Sadarbība esot spīdoša.
"Tas vienkārši ir svarīgi. Tas dod Rīgas budžetam un Latvijas budžetam. Un mēs pie tā visu laiku turpināsim strādāt. Tā ir viena no mūsu prioritātēm. Un vienkārši par to, kas notiek pasaulē – ASV vēlēšanas. Jūs varat neticēt, ka mēs runājām par ASV vēlēšanām, bet tā ir. Man, piemēram, ir interesanti," sacīja Ušakovs.
Primakova vizītes augstākais punkts bija tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Viņi jau ir veci paziņas un tikušies, kad vēl Bērziņš vadīja Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
"Prezidenta kungs, tāpat kā mēs, uzskata, ka nepiciešams mainīt vairākas nostādnes politiskā plānā, kas traucē attīstīties abu valstu attiecībām. Es pat atzīmētu, ka tās ne tik daudz traucē, cik var nākotnē traucēt vai radīt apdraudējumu. Un man bija patīkami dzirdēt, ka tiks mainītas vairākas lietas, kas traucē attīstīties mūsu attiecībām. Šajā sakarā es tajā neiedziļināšos," atzina Primakovs.
Ko Valsts prezidents apsolījis Primakovam - no paša Bērziņa noskaidrot nebija iespejams – viņš ar presi nerunāja. Vēlāk Rīgas pils sniegtais skaidrojums ir visai miglains. Bērziņš "savas prezidentūras laikā rīkošoties tā, lai, savstarpēji sadarbojoties, veicinātu Latvijas un Krievijas attiecību attīstību abām valstīm izdevīgā gaisotnē".
Eksperti domā, ka Primakova brauciena īstais iemesls ir tiesvedība pret Gazprom. Brisele tikko sākusi plašu izmeklēšanu, jo Krievijas gāzes gigantu tur aizdomās par nopietniem konkurences pārkāpumiem vairākās valstīs, arī Latvijā. Naftas un gāzes bizness Krievijai dod gandrīz pusi no visiem valsts ieņēmumiem. Un ja Brisele Gazprom vainu pierādīs, kompānijai soda naudās būs jāatmaksā 10% no peļņas. Tas nozīmē tiešu apdraudējumu Krievijas budžetam. Mājienu Eiropas virzienā Rīgas vizītes laikā izteica arī Primakovs. "Krievijai galvenais priekšnosacījums šajā situācija ir tas, lai tā pati Latvija, darbojoties Eiropas Savienībā, nedarītu to uz Latvijas-Krievijas attiecību pasliktināšanās rēķina. Lūk no kā mēs piesargājamies," sacīja Primakovs.
Lietuva jau pasteigusies Gazprom iesūdzēt Zviedrijas šķīrējtiesā. Par negodīgu cenu uzspiešanu Lietuvas Enerģētikas ministrija grib piedzīt 1,4 miljardus eiro. Latvija Krievijas gāzes milzim ir stratēģisks punkts – šeit atrodas Inčukalna krātuve.
Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Andra Sprūda domām, Krieviju varētu satraukt Latvijā dažu politiķu prātos iecerētā gāzes tirgus liberalizācija. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau vasarā ir izteicies, ka Gazprom piederošās Latvijas Gāzes monopolstāvoklis būtu jāizbeidz.