Viņasprāt, jaunas akcijas rīkošana par skādi nenāktu. Ir tikai vajadzīgi aktīvi cilvēki, kas spētu cīnīties ar valsts vīriem, kas ignorē sabiedrības intereses, teica Pastare.
Lauksaimniekiem ir vairāki iemesli, lai protestētu, viņa sacīja, paskaidrojot, ka pirmkārt, grūtības rada tas, ka valdība nespēj ieviest tādu kārtību, kurā lauksaimniekiem nebūtu jāmaksā akcīzes nodoklis par degvielu, otrkārt, vispārējā nodokļu sistēma rada milzu slogu lauksaimniekiem.
Viņa gan piebilda, ka protesta akcija varētu neizdoties, jo cilvēki ir noguruši un neredz jēgu iziešanai ielās. Arī transporta izmaksas, lai nokļūtu Rīgā, ir lielas. "Kur nu vēl atbraukt uz Rīgu ar traktoru," viņa piebilda.
Raugoties uz piena nozari šogad, Pastare neprognozēja krasas izmaiņas. "Ņemot vērā, ka šogad zemniekiem atņemtas gandrīz visas subsīdijas, uz dižām izmaiņām nav ko cerēt," viņa klāstīja. Arī Latvijas 20 gadu attīstības prioritāšu plānā lauksaimniecības nozare nav iekļauta, papildināja Pastare.
Turpretī Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Bērziņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka atkārotu protesta akciju sarīkot šogad būtu grūti, jo nevarētu vienkopus savākt tik daudz cilvēku.
Viņš pesimistiski raugās uz akcijas rezultātu. "No pērnā gada protesta akcijas nav uzlabojumu, jo valdība nedomā par uzņēmējiem, bet tikai par sevi," viņš uzsvēra. Kamēr Latvijā nebūs vienotas lauksaimniecības politikas, tikmēr šajā jomā nav gaidāmas izmaiņas, atzina Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētājs.
"Kopējais noskaņojums ir, ka protestu akcijas tagad netiek gatavotas. Taču atsevišķas runas, protams, izskan - ka varbūt vajadzētu," aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" minēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš paskaidroja, ka lielākoties šādi viedokļi parādījās pēc valdības lēmumiem palielināt nodokļu slogu.
Kā piemēru Krauze minēja dienesta automobiļa nodokli. "Zemnieki ir nedaudz nesaprašanā - jo īpaši tad, kad sākas ražas novākšana, ar mašīnu dienas laikā tiek nobraukti par vairāk nekā 100 kilometri, jo te uz vienu lauku jāaizved traktoram kāda detaļa, te uz otru, te jāpaskatās, kas notiek trešajā vietā. Kā šo braucienu piefiksēt pārskatos, vai pietiks ar to, ka ierakstīts "brauciens pa laukiem"?" viņš atzina un piebilda, ka zemnieku saimniecības gan tagad no šī nodokļa atbrīvotas, taču ar lauksaimniecību nodarbojas arī citas uzņēmējdarbības formas, piemēram, SIA.
Krauze norādīja, ka pašlaik pasaules pārtikas tirgus ir nostabilizējies un Latvijas uzņēmumi orientējas uz eksportu, tāpēc arī lauksaimnieku stāvoklis ir labāks. "Lauksaimnieki vairs nestrādā ar zaudējumiem, un ieņēmumi pieaug. Taču zemniekiem ir arī jāsedz tie zaudējumi, kas radās 2009.gadā, kad cenas daudziem lauksaimniecības produktiem strauji samazinājās," viņš atgādināja.
Turklāt situācija katrā saimniecībā ir ļoti individuāla. Ir dzirdami stāsti par to, ka vissmagāk klājās tieši tiem zemniekiem, kuri pēdējos gados daudz investējuši, stāstīja Krauze, bet uzsvēra, ka reizēm arī šīs investīcijas nebija pārdomātas. "Tie, kas bija investējuši prātīgi, ar krīzes situāciju tika samērā labi galā," viņš secināja.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pērn februāra sākumā visā Latvijā notika plašas lauksaimnieku protesta akcijas, kuru laikā vairāki desmiti traktoru ar protestētājiem iebrauca Rīgā. Lauksaimnieki prasīja atbalstu piena nozarei, kura ilgstoši saskārās ar piena iepirkuma cenas kritumu, kā arī prasīja iepriekšējā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju.