Pašvaldību attieksme pret tām ir dažāda, sākot ar kategoriski noraidošu līdz piekrītošai, bet daļai šie jautājumi nešķiet aktuāli. Ministra piedāvājumu varētu atbalstīt arī visas koalīcijas partijas. Vienotība tās plānojusi apspriest septembra vidū reģionu pārstāvju veidotās domes sēdē. Frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan pieļāva, ka līdz nākamā gada vasarā gaidāmajām vēlēšanām šādas likuma izmaiņas ieviest būs pagrūti.
Par projektiem, kur nepieciešams uzklausīt daudzu pušu viedokli un panākt politisku vienošanos, parasti diskusijas ilgstot vismaz pusgadu, bet ar pašvaldību vēlēšanām saistītās izmaiņas Centrālā vēlēšanu komisija rekomendē pieņemt līdz šā gada beigām. Vēl nav zināms, cik ilgs laiks paies, kamēr šos projektus valdība nosūtīts uz Saeimu. Durbes novada domes priekšsēdis Andrejs Radzevičs, kurš pats ir vadījis Reģionālās attīstības un pašvaldību ministriju, šo uzskata par politisku iniciatīvu, kuras pieņemšanu varētu paātrināt, iesniedzot to uzreiz Saeimā ar piecu deputātu parakstiem. Viņam šie jautājumi nešķiet pašvaldībām aktuāli. Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis ir pieredzējis, ka, apejot valdību, pēc tam saskaņošana ar ministrijām var ilgt vēl vairāk, un pagaidām neplāno izmantot deputātu iespējas procesu paātrināt, lai gan ministram ir frakcijas atbalsts. To E. Sprūdžs ir saņēmis arī no Visu Latvijai!-TB/LNNK, ar kuru tikās pirms nedēļas.
Atjaunot agrāko kārtību
Jau pavasarī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicināja novadus un pilsētas izteikt viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, LPS atzinumu iesniedzot arī ministrijā, lai gan tas neatspoguļoja tieši, kas ko atbalsta vai noraida. LPS bija norādījusi uz pretrunām ar Satversmi, kas var rasties, ja tiek pārkāpts pamatlikuma 106. pants, kas nosaka ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt cits pants dodot tiesības ikvienam piedalīties pašvaldības darbā.
Deputātu skaita samazināšanai daļa vietējo līderu piekrīt, atzīstot, ka var atgriezties pie tās pārstāvniecības, kāda bija līdz 2009. gadam - tad līdz ar novadu reformu palielināja deputātu skaitu domēs, lai tajās būtu pārstāvēta vismaz lielākā daļa novadā iekļauto pagastu, kas ne vienmēr tā arī notika. Arī Cesvaines novada domes priekšsēdim Vilnim Špatam nebūtu iebildumu, ka domē atkal būtu deviņi, nevis 13 deputātu kā tagad, jo reizēm visu klātbūtni nemaz neesot viegli nodrošināt.
Deputātu skaita samazināšana lielās pilsētas neskars, turpretim amatu savienošanas ierobežojumi to dzīvi var ietekmēt, lai gan tieši lielajām pilsētām nebūtu pamata sūroties par profesionālu kandidātu trūkumu, ja daļa tiktu izslēgta no pretendentu loka. Precīzāk, ievēlēšanas gadījumā šiem cilvēkiem nāktos izvēlēties starp, piemēram, skolas direktora amatu un deputāta mandātu. Sava loģika iecerē ir - pašvaldību vadītāji atzīst, ka tagad skolas direktors kā deputāts ir pārāks par izglītības pārvaldes vadītāju, kas ir viņa priekšnieks. Reģionu alianses līderis, Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence uzskata, ka sen bija laiks nodalīt lēmējvaru no izpildvaras - pašreizējā situācija apgrūtina arī izpilddirektoru darbu, ja viņam pakļauto iestāžu vadītāji ir deputāti.
Lielo pilsētu uztraukums
Visskaļāk pret E. Sprūdža ierosmēm iestājas Lielo pilsētu asociācija. Kad lielo pilsētu mēri tikās ar pašvaldību ministru, viņi minēja vairākus argumentus, kāpēc nevar piekrist iecerētajiem jauninājumiem.
(Visu rakstu lasiet 5.septembra laikrakstā Diena)