Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) arī turpmāk vēlas vadīt Ekonomikas, Zemkopības, Aizsardzības, Veselības un Labklājības ministrijas. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva vienīgi kādas jomas samainīšanu ar partneriem, jo ZZS vēlas iegūt arī Satiksmes ministriju vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Ja ZZS pārņemtu satiksmes nozares vadību, tad, visticamāk, ministrijas vadībā atgrieztos tagadējais labklājības ministrs Uldis Augulis. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) uzstās uz to, lai arī turpmāk Dace Melbārde būtu kultūras ministre un lai NA paliktu VARAM, Dienai sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Jaušams, ka par Dzintara Rasnača vadīto Tieslietu ministriju partija tā necīnīsies. Sestdien NA kongresā plānots partijas valdē ievēlēt arī kultūras ministri Melbārdi, kas būšot apstiprinājums tam, ka partija viņu novērtējot. Melbārdi un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) atzinīgi vērtēja arī Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, norādot uz sabiedrības atbalstu minētajiem ministriem.
Vienotībai kā premjera partijai komplektā varētu nākt finanšu un ārlietu ministru amati. Tās pārstāvji tagad vēl vada arī Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Taču koalīcijai plānots pieaicināt arī Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Valdībā ir paredzamas plašākas pārmaiņas, lai arī sabiedrība sajustu, ka tā ir jauna valdība ar citu vilkmi, Dienai apstiprināja A. Kampars, kurš vēlas, lai partiju attiecības būtu koleģiālākas un tās visas kopā uzņemtos solidāru atbildību par valdības lēmumiem. "Mēs vairs nevēlamies tādu valdību, kur vieni var visu torpedēt, bet pēc tam atbildību uzliek Vienotībai," sacīja Kampars.
Taču ZZS frakcijas vadītāja Brigmaņa bravūrība liecina, ka ZZS nav noskaņota atvieglot Vienotības dzīvi un izmantos visas iespējas, lai iegūtu sev vēlamās pozīcijas. Viņš nedomā, ka valdību varētu izveidot līdz gada beigām. "Ja valdības demisija tik ilgi brieda, tad visam jau bija jābūt gatavam," sacīja Brigmanis. Ja Vienotība gribot paplašināt koalīciju, tad lai daloties ar LRA arī amatos. NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pret LRA iesaistīšanu ir labvēlīgāk noskaņots, jo pēc Saeimas vēlēšanām Nacionālā apvienība pati bija rosinājusi LRA aicināt koalīcijā. Dzintars nedomā, ka ir pamats sākt sarunas ar pārmetumiem par nekoleģialitāti, jo valsts budžeta pieņemšana parādījusi pretējo – NA bijusi piekāpīgāka, nekā varbūt to sagaidīja partijas vēlētāji.
Visu Ināras Egles rakstu Lielā cīņa būs par amatiem lasiet trešdienas, 9. septembra laikrakstā Diena!