Liela interese no NVS valstu investoriem par uzturēšanās atļaujām Latvijā

Lielākā daļa no tiem esot izskatīta un apstiprināta, tādējādi redzami pirmie šā gada vasarā spēkā stājušos Imigrācijas likuma izmaiņu rezultāti, raksta laikraksts Telegraf. Šim viedoklim gan nepiekrīt iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura Dienai norādīja, ka lielākā daļa pieprasījumu nākuši no cilvēkiem, kuri nopirkuši no saviem radiniekiem jau iepriekš iegādātu īpašumu, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, tādēļ par investīcijām tās saukt nevar.

Līdz šim PMLP saņēmusi 41 pieteikumu no investoriem, kas iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu un 23 no viņiem uzturēšanās atļauja jau piešķirta. 21 pieteikums saņemts no investoriem banku subordinētajā kapitālā, un 15 no šiem investoriem atļaujas izsniegtas. Saņemti arī pieci pieteikumi no cilvēkiem, kuri investējuši Latvijas uzņēmumos, un trīs no tiem jau apstiprināti. Pagaidām atteikts vēl neesot nevienam investoram.

Iesniegumu skaits šobrīd esot daudz augstāks nekā mēnesi vai divus iepriekš, un PMLP dienās reizēm saņemot četrus vai piecus pieteikumus, stāstīja PMLP pārstāvis Andrejs Rjabcevs. Investori nākot pārsvarā no Krievijas, bet esot arī no Ukrainas, Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Kazahstānas, un pārsvarā investīciju summas esot tuvas minimālajām likumā noteiktajām, kas nepieciešamas uzturēšanās atļauju iegūšanai. Tomēr esot arī izņēmumi, piemēram, kāds investējis uzņēmumā 260 tūkstošus minimāli nepieciešamo 25 tūkstošu latu vietā.

Grozījumus pozitīvi vērtē AS Rietumu banka pirmais viceprezidents Ruslans Stecjuks, kurš norāda, ka banka saņēmusi jau vairāk nekā 10 tūkstošus zvanus no potenciālajiem investoriem. Viņš norāda, ka cerot uz to, ka par Latvijas "logu uz Eiropu" varētu ieinteresēties arī Ķīnas un Turcijas investori.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gan pavisam nesen intervijā Dienai izteicās, ka šie likuma grozījumi Latvijai lielu peļņu tomēr neesot devuši. "Tie pieprasījumi, kas ir mums nākuši, pamatā ir ģimenes locekļu vidū, kad viens ģimenes loceklis pārdod šeit pat jau iepriekš iegādātu īpašumu otram ģimenes loceklim, tādēļ, lai dabūtu uzturēšanās atļauju. Tas nav tas pats, kas naudas investēšana mūsu valstī," viņa toreiz uzsvēra. Viņa arī skaidroja, ka drošības iestādes rūpīgi pārbaudot katru no šiem "investoriem", un "teroristi nav gribējuši pie mums dzīvot".