Politikas un korupcijas pētniece Iveta Kažoka gan uzskata, ka šāda slepenība var radīt aizdomas par deputātes ietekmējamību un naudas izcelsmi. Viņasprāt, ja deputāte aizdevēju neatklās, salīdzinājumā ar E. Siliņas gadījumu pavasara skandāls ap ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) darījumiem izskatās pēc sīkuma.
Ģimenes cilvēks
E. Siliņa studējusi prestižajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē. Bez iespaidīgajiem uzkrājumiem viņai pieder kapitāldaļas četros uzņēmumos un četri nekustamie īpašumi (pēc pašas teiktā - bez hipotekārajiem kredītiem). Gan pirms, gan pēc vēlēšanām intervijās viņa sevi pozicionējusi kā ģimenes cilvēku un žurnālos redzama kopā ar bērniem.
Viņa arī intervijā žurnālam Kas jauns likusi noprast, ka, būdama deputāte, cieši sadarbosies ar savu vīru: «Ievēlot mani, ir nošauti divi zaķi - iegūti divi zinoši cilvēki, kas spēj novērtēt procesus valstī.» Tomēr E. Siliņas civilvīra Andra Treija biogrāfijā ir traips, kas nav samierināms ar ZRP sludinātajiem principiem par jaunu politisko kultūru - viņš savulaik notiesāts par 100 latu kukuļa došanu ceļu policistam. Jautāta, kā tad viņa var pārstāvēt jaunu politisko kultūru, E. Siliņa tomēr neapmulst: «Viņš šo kļūdu ir izdarījis, no tā cietusi arī mūsu ģimene, un šis notikums ir mums visiem licis izdarīt secinājumus. Man noteikti tā ir bijusi ļoti liela mācība.»
Tomēr I. Kažoka, kaut norāda, ka ģimenes locekļu nodarījumos politiķus nedrīkst vainot, šo faktu kā nenozīmīgu nenoraksta: «Citāts par diviem zaķiem liek domāt, ka deputāte balsojumos ņems vērā dzīvesbiedra viedokli, un tas rada pamatu viņai uzdot jautājumus par attieksmi pret šādiem likumpārkāpumiem.»
Slepenais aizdevējs
E. Siliņai piederošo uzņēmumu darbība nedod atbildi uz jautājumu, kā viņa kļuvusi turīga. Viņai 100% piederošā SIA Celsius apgrozījums pagājušogad bijis nedaudz vairāk kā 15 000 latu - divreiz mazāk, nekā firmai piederošā BMW X5 vērtība, turklāt uzņēmums strādājis ar 3112 latu zaudējumiem. Savukārt SIA Laku serviss, kurā deputātei pieder 50% kapitāldaļu, šobrīd iziet maksātnespējas procesu.
Pati politiķe savu pārticību nemaz nemēģina pamatot ar uzņēmējdarbību - tā esot veidojusies «tīri uz bankas procentiem». 2008. un 2009. gadā, kad notikušas spekulācijas par lata devalvāciju un bankas piedāvājušas ļoti izdevīgas depozītu procentu likmes, viņa no kādas privātpersonas esot aizņēmusies lielu summu. Tā bijusi paredzēta ieguldīšanai biznesā, bet E. Siliņa noguldījusi naudu bankā kopā ar saviem uzkrājumiem. Tas trīs gadu laikā esot atnesis 150 000 latu peļņu.
DnB Nord bankas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka teorētiski šādu summu tiešām noguldījuma procentos bija iespējams nopelnīt, tomēr par šādu scenāriju ir skeptisks: «Izklausās bišķīt par daudz. Ja pareizi atceros, augstākais, ko sasniedza, bija 20%, bet, lai nopelnītu 150 000, ieguldījumam bija jābūt simtos tūkstošu latu.»
Savukārt dāsnā aizdevēja vārdu atklāt E. Siliņa nevēlas un, šķiet, ir neizpratnē, kādēļ tas vispār būtu jādara. Uz aizrādījumu, ka sabiedrībai ir svarīga skaidrība par politiķu pagātni, viņa atsaka, ka «ieņēmumu dienestam viss ir pieejams, lai tas arī skatās», un apgalvo, ka aizdevēja vārdu atklāt viņai liedzot abu noslēgtais līgums.
Sarunas ar Dienu noslēgumā E. Siliņa kļuva ļoti emocionāla un lielā steigā pameta Saeimas namu. Kā noskaidrojās, viņa darbā neatgriezās ne pēcpusdienā, kad bija paredzēts viņu iecelt Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājas amatā, ne nākamajā dienā. Izskanējis, ka viņa steigšus devusies darīšanās uz ārzemēm, bet apstiprinājumu tam Diena neieguva, jo deputātes telefons bija izslēgts.
Jāpiebilst, ka skaidrība par pagātni ir arī viens no punktiem Dienas sadarbībā ar ekspertiem un politiskajām partijām izstrādātajā politiķa standartā.
ZRP apvesta ap stūri
Kopš sešu deputātu grupa, tostarp E. Siliņa, Klāva Olšteina vadībā dienu pirms 11. Saeimas pirmās sēdes paziņoja par izstāšanos no ZRP, izskanējušas daudzas spekulācijas par «šķeltnieku» rīcības patiesajiem iemesliem. Tomēr E. Siliņa joprojām uztur spēkā apgalvojumu, ka vienīgais aiziešanas iemesls bijis iekšējās demokrātijas un komunikācijas trūkums partijā. E. Siliņa apgalvo, ka bijusi pirmā, «kas pateica, ka stāšos ārā». Tomēr arī tagad daļa bijušo partijas biedru un līderu atšķelšanos viņai nepārmet, uzskatot, ka K. Olšteins nepieredzējušo politiķi «nozombējis».
Tomēr netrūkst arī spekulāciju, ka jau pirms vēlēšanām no ZRP aizgājušie deputāti veidojuši savu «partiju partijā». Šim uzskatam pierādījumi tiek meklēti pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņā. Kā stāsta ZRP preses sekretāre Daiga Holma, partijas vadība sekojusi partijas biedra, mediju speciālista Kārļa Gudoņa ieteikumam neizdot savu avīzi un nereklamēties reģionālajā presē, jo tas būtu dārgi un nelietderīgi. Tādēļ liels bijis pārsteigums, kad pēc pāris nedēļām parādījusies «ZRP Avīze», kurā reklamēti nesaprotamā veidā atlasīti deputātu kandidāti, tostarp E. Siliņa. Šie kandidāti apgalvojuši, ka avīzes izdošanu organizējis K. Gudonis, bet viņš aizrādījumiem, ka šādi rīkoties nav korekti, nav klausījis, un atsevišķo kandidātu reklamēšana turpinājusies. Tā izrādījusies efektīva, un vairāki plašākā sabiedrībā mazpazīstami kandidāti no ZRP saraksta lejasgala iekļuvuši Saeimā, arī E. Siliņa un J. Upenieks. Pirms vēlēšanām E. Siliņa parādījās arī apmaksātā publikācijā žurnāla Ieva. Viņai pašai sava individuālā kampaņa esot izmaksājusi 1200 latu.