Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek izskatīta iecere noteikt pienākumu tirgotājam 30 dienu termiņā norēķināties ar ražotāju par jebkurām iegādātajām pārtikas precēm. Turklāt tiek spriests par ideju būtiski - 40 reižu - palielināt sodus. Taču šādi tiktu ignorēti vairāki apstākļi, kurus šo grozījumu pieņemšanas gadījumā Latvijas patērētāji un ražotāji izjutīs visai sāpīgi.
Jau patlaban tirgotāji ar piegādātājiem par pārtikas precēm ar īsu derīguma termiņu norēķinās 30 dienu laikā. Spēkā esošā likuma norma attiecas uz tādu svaigo pārtiku kā piena produkti, maize, gaļa, augļi, dārzeņi un citām precēm. Tādējādi jaunajos grozījumos runa būtībā ir par pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš mērāms pat gados un kuras veikalu plauktā iegulst uz vairākiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka tirgotājiem ar likuma varu grib uzspiest pienākumu norēķināties par precēm, kuras vēl nemaz nav pārdotas.
Taču šis apstāklis vēl būtu tikai tirgus dalībnieku savstarpējo norēķinu jautājums, kas plašākam cilvēku lokam varētu palikt vienaldzīgs. Diemžēl minētie grozījumi, ja tiks pieņemti līdzšinējā redakcijā, skars daudz plašāku sabiedrību. Latvijas pircēji ir pieraduši pie plašas izvēles. 15 šķirņu zivju konservi, 20 dažādu garšu tomātu mērces, cepumi vai alus šķirnes - tāda aina piemājas veikala plauktā šodien nevienam nešķiet īpaša, taču jau tuvākajā laikā tas varētu kardināli mainīties.
Saeimā apspriestais regulējums var izraisīt pārtikas preču sortimenta sašaurināšanos, jo lēnākas aprites preču tirdzniecība kļūs ekonomiski neizdevīga. Ņemot vērā šos apsvērumus, var prognozēt, ka Konkurences likuma grozījumi pasliktinās vietējo pārtikas produktu apstrādes uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar analoģisku preču ražotājiem ārvalstīs.
Līdz šim Latvijā ražotāju sadarbībā ar tirgotājiem ir bijuši spēkā nosacījumi, ka savstarpējos līgumos tiek ietverti arī starptautiskie tirgi, tādējādi piedāvājot vietējiem ražotājiem līdzvērtīgus nosacījumus. Ārzemju kompānijas arī turpmāk būs gatavas strādāt, pamatojoties uz līdzšinējiem nosacījumiem, kamēr nacionālajiem ražotājiem tiks pieprasīti īpaši noteikumi. Konkurences likumā ietverot minētos labojumus, tirgotāji septiņreiz nomērīs un salīdzinās, vai analogiem produktiem ārvalstu ražotāji nepiedāvā labākus nosacījumus.
Turklāt minētie likuma grozījumi var būt šķērslis jaunu pārtikas preču nonākšanai tirgū, jo jaunu, nezināmu preču aprites ātrums nav paredzams, tāpēc tirgotāji var izvairīties šādas preces iekļaut sortimentā. Diemžēl likumdevējs ar vienu roku sludina, ka nepieciešami jauni ražojoši uzņēmumi, ar otru - dara visu, lai apgrūtinātu šo jauno ražotāju produkcijas nokļūšanu līdz patērētājam.
LPTA dara bažīgu apstāklis, ka faktiski ar šiem grozījumiem likumā tiks noteikta prasība tirgotājiem kreditēt pārtikas preču ražotājus un piegādātājus. Tādēļ, diskutējot par plānotajiem grozījumiem un norēķinu termiņiem, nedrīkst ignorēt konkrēto preču aprites ātrumu. LPTA cer, ka galīgajā lēmuma pieņemšanā tiks ņemti vērā visi viedokļi un tiks rasts ekonomiski pamatots un izsvērts risinājums.