Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

LSA prasa Ķīļa atbildes par augstskolu finansēšanu un to akreditācijas noteikumiem

Latvijas Studentu apvienība (LSA) nosūtīs izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim jautājumus par Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projekta apstiprināšanu, augstākās izglītības finansēšanu un reformu plānu, aģentūru LETA informēja LSA sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Sintija Segleniece.

Tiekoties ar Ķīli sestdien, 8.septembrī, LSA domes sēdē, LSA domniekiem radās vairāki jautājumi, tādēļ nolemts aicināt ministru divu nedēļu laikā sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem un sākt aktīvu rīcību, ja tāda nepieciešama. Gadījumā, ja šajā laika periodā netiks saņemta atbilde un netiks veiktas atbilstošās darbības LSA prasību izpildē ar konkrētiem rezultātiem, LSA rīkos domes ārkārtas sēdi, kurā lems par tālāko rīcību šajā jautājumā.

Runājot par Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projekta apstiprināšanu, studenti izvirzījuši vairākus punktus, kam, viņu skatījumā, jāpievērš uzmanība akreditācijas procesā, minot gan iebildumus, gan priekšlikumus. LSA uzskata, ka akreditācijas noteikumiem jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, lai veicinātu akreditācijas procesa nepārtrauktību. Akreditācijas noteikumos jāiekļauj akreditācijas metodika un kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēti augstākās izglītības studiju virzieni.

LSA rosina akreditācijas komisijā pastāvīgam darbam iekļaut pa vienam pārstāvim no dažādām nozaru ministrijām - Kultūras, Zemkopības, Veselības, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes ministrijas, jo šo ministriju padotībā ir kāda augstskola. Akreditācijas komisijā LSA esot jābūt pārstāvētai ar trim studējošo pārstāvjiem, jo mērķis ir virzīties uz studentu centrētu izglītību.

LSA uzskata, ka akreditācijas noteikumos konkrēti jānosaka, kura organizācija vai institūcija nodarbosies ar studiju virzienu akreditācijas procesu un kādi ir kritēriji attiecīgo pienākumu veikšanai, jo ir jānorāda, kas veic akreditācijas organizatorisko pusi un kas ir noteicošais, sniedzot galējo slēdzienu.

Akreditācijas noteikumu projekta saskaņošanas izziņā LSA un citu sociālo partneru ierosinājumi, iebildumi ir jāievieto pirmajā un otrajā nodaļā, kur paredzēti jautājumi, par kuriem saskaņošana ir panākta vai nav panākta, likvidējot trešo nodaļu "Viedokļi", kur līdz šim atradās LSA un citu sociālo partneru ierosinājumi un iebildumi.

Līdz jauno akreditācijas noteikumu apstiprināšanai LSA rosina studiju programmu akreditāciju turpināt pēc līdzšinējiem noteikumiem. Pretējā gadījumā tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Ķīlis LSA domes sēdē teicis, ka Latvijā būtu jāatstāj aptuveni 20 augstākās izglītības mācību iestādes, no kurām 12 būtu augstskolas, tādēļ LSA lūdz konkrēti norādīt, kuras augstskolas tiek plānots likvidēt un kādi ir to likvidācijas kritēriji. Neatbildēts esot arī jautājums par Ķīļa plānoto augstskolu apvienošanas procesu - kā tas notiks un cik ilgā laikā.

LSA aicina Izglītības un zinātnes ministriju publiskot informatīvo ziņojumu par Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā projekta rezultātu izmantošanu, ja tāds ir.

LSA interesē AIP īstenotā projekta rezultātu izmantošana, proti, ko paredzēts darīt ar neperspektīvajām trešajā grupā iekļautajām studiju programmām, ar ko plānotais IZM studiju programmu pārvērtējums būs "neatkarīgāks un kvalitatīvāks" par aptuveni 200 ārzemju ekspertu un Latvijas ekspertu, tostarp studentu, veikto virzienu vērtējumu, kā notiek šī pārvērtēšana un kāda ir tās metodika. LSA vēlas zināt, ko paredzēts darīt ar studiju programmām, kas vispār netika vērtētas.

LSA uzskata, ka IZM sarunās ar Finanšu ministriju ir jāpanāk vienošanās par valsts budžeta finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai iepriekš Augstskolu likumā noteikto 0,25% apjomā no iekšzemes kopprodukta 2013.gadam.

LSA aicina Ķīli iesniegt argumentētu un detalizētu augstākās izglītības reformu plānu.

Kā ziņots, 7.septembrī Latvijas Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību Reformu partijas nominētajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, jo uzskata, ka ministrs savu nozari vada neprofesionāli un haotiski.

Tāpat rektori ir nemierā, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu viņš pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības.

Tāpat viņi pārmet ministram nespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. "Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver rektori.

Pēc viņu domām, Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni.

Rektoru padome aicina Ķīli uz tikšanos šonedēļ, lai ministrs iepazīstinātu ar konkrētu reformu plānu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas