"Mani ļoti skumdina, ka negribam atzīt patiesu problēmu, bet mēģinām saskatīt slēptas intereses vai pat sazvērestības," intervijā aģentūrai LETA sacīja Auziņš, "ja tiek apgalvots, ka reformai ir slēpti mērķi pārdalīt naudu vai nodarīt pāri konkurentiem, no manas puses tā tas noteikti nav."
Asie protesti LU rektoram radījuši iespaidu, ka aiz dažādiem argumentiem, tostarp aiz kritikas darba grupai augstākās izglītības reformu izstrādei, patiesībā tiek slēpta pretošanās jebkādām pārmaiņām un pārliecība, ka augstākās izglītības sistēma Latvijā ir gana laba, bet tai tikai trūkst finansējuma. Tomēr, pēc Auziņa domām, sistēmā šobrīd samilzušas vairākas problēmas, kuras ar finansējuma palīdzību vien vairs nevar atrisināt.
"Es nevaru nevienu ar varu piespiest sev noticēt, tomēr gan Latvijas augstākās izglītības vieta starptautiskos reitingos, gan citi skaitļi parāda, ka problēma ir reāla," uzsver LU rektors.
Pēc Auziņa stāstītā, starptautiskos reitingos, kā, piemēram, "The Times" vai Šanhajas reitingā, ko viņš uzskata par objektīviem rādītājiem, nav ietverta neviena Baltijas augstskola, bet prestižajā "Webometric" reitingā Centrāleiropas un Austrumeiropas mērogā starp labākajām augstskolām no Latvijas iekļauta tikai LU, kamēr no Lietuvas un Igaunijas reitingā pārstāvētas pa trim universitātēm.
Savukārt visas pasaules kontekstā LU ieņem aptuveni 1000.vietu, kamēr Rīgas Tehniskā universitāte ir pie 2000.vietas, bet viena no pazīstamākajām Latvijas privātajām augstskolām - biznesa augstskola "Turība" ir aiz 4000.vietas.
Tieši šī iemesla dēļ ar aicinājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) nekavējoties sākt reformas Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē klajā nāca ne tikai pats Auziņš, bet arī virkne akadēmiķu un Latvijas eksprezidenti - Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis.
Otrs arguments par labu reformām, uz ko LU rektors atsaucies jau iepriekš, ir salīdzinoši nelielais Latvijas akadēmiskā personāla skaits, kas ārvalstu augstskolu kontekstā būtu pietiekams vienai lielai un konkurētspējīgai augstskolai.
Auziņš uzsver - viņš nav iestājies par tikai vienas augstākās izglītības iestādes saglabāšanu, turklāt tikai zem esošās Latvijas Universitātes jumta. Tā vietā viņš piedāvā veidot universitāšu sistēmu, kāda tā pastāv, piemēram, Īrijā vai ASV, kur vienai universitātei ir vairākas apmetnes, kuras pēc būtības ir stipri autonomas.
Šajā variantā kā galveno ieguvumu viņš saskata lielākas iespējas koordinēt augstākās izglītības piedāvājumu, novēršot programmu un resursu sadrumstalotību pa dažādām augstskolām, piemēram, katru programmu ļaujot apgūt tajā augstskolā, kur tiek piedāvāts visaugstākais līmenis. Pasniedzējiem Latvijā lielās noslodzes dēļ neatliek laika pētnieciskajam darbam kopā ar studentiem, taču ārzemēs tā ir būtiska studiju daļa.
Cits variants paredzētu universitāšu strukturēšanu pa reģioniem, atstājot vienu universitāti Rīgā. Tādējādi plānots izveidot sistēmu, kurā studentiem izglītība ir pieejama vistuvāk to dzīvesvietai un nav jābrauc apgūt studiju programmu kādā no citām pilsētām. Koncentrētākas gan būtu augstākās līmeņa studiju programmas - maģistrantūra un doktorantūra.