Likuma grozījumi bija mērķēti tikai uz prokuratūru, secinājis J.Maizītis, runājot par Latvijas zaudējumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Viņš uzskata, ka vajadzētu izpētīt Eiropas praksi, kā citās valstīs vēršas pret tiem, kas darījuši savu ikdienas darbu.
Diena jau rakstīja, ka M.Roze iesniedza priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku. Teorētiski vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.
M.Rozes priekšlikumos bieži pieminētas cilvēktiesības. Tiek rosināts, ka prokurors obligāti jāatlaiž, ja spēkā stājies Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedums, "ar kuru atzīts, ka konkrētajā kriminālprocesā ir pārkāptas personas cilvēktiesības un prokurors ir vainojams pārkāpuma izdarīšanā".