Intervijā viņš uzsvēra, ka prokuratūra prēmiju izmaksu vērtē no juridiskā aspekta. Viņš norādīja, ka prēmijas bija ļoti izplatīta lieta un, ja uzskatīja, ka valsts to nevar atļauties, bija savlaicīgi jāpieņem likums.
“Vispirms bija Ministru prezidenta rezolūcija – nemaksāt prēmijas, tad bija valdības protokollēmums – maksāt prēmijas, ja ministrs piekrīt, tad seko nākamais MK protokollēmums un tikai no 1.janvāra prēmijas tiek aizliegtas ar likumu. Juridiski ir nepieciešams likuma pārkāpums. Rezolūcija likumu hierarhijā nav tik spēcīgs ierocis kā likums. Tur arī veidojas juridiskā problēma – var vai nevar kādu saukt pie kriminālatbildības. Cits jautājums ir disciplināratbildība, politiskā atbildība. Tas ir jautājums premjeram, kāda ir attieksme pret ministriem, kas pieļāva šādas prēmijas. Vienkārši izsakoties, cietumā par prēmiju izmaksāšanu mēs nevienu neieliksim.” J.Maizītis uzskata, ka disciplinārsods - amatalgas samazināšana uz gadu, arī ir sods.
Komentējot pārbaudi par amatpersonu iespējamo vainu valsts novešanā līdz krīzei, viņš sacīja, ka tiek vērtēti dokumenti un tiem sekojošā rīcība, bet pēc tam plānots uzklausīt amatpersonas.
"Pārbaude notiek. Mēs strādājam ar dokumentiem, kas ir bijuši valsts amatpersonu rīcībā. Mēs sekojam tam, kāda ir bijusi valsts amatpersonu rīcība uz šiem dokumentiem, kuri ir prokuratūras rīcībā. Pēc tam mēs noteikti uzklausīsim iesaistītās amatpersonas. Pārbaude notiek, turpinās, bet gribētu uzsvērt, ka sabiedrībā saprotam, ka ir krīze, to izjūt katrs, taču kur ir likums un novilkta robeža, pasakot, ka Latvijā ir krīze. Mēs varam strādāt ar likumiem, kas ir. Tad kuru amatpersonu rīcība līdz kuram brīdim ir vēl pirms krīzes un kura krīzes situācijā ir nelikumīga? Ja amatpersona pārkāpj likumdošanu, viņa arī tiks sodīta."
Savukārt komentējot pārbaudi Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības lietā, J.Maizītis atzina, ka atrodas divējādā situācijā, jo viņam jāpārbauda savs priekšnieks. Taču viņš cenšas no tā distancēties.
"Protams, prokuratūra un es kā ģenerālprokurors, esam tādā divējādā situācijā.. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tā vienkārši izsakoties, man ir priekšnieks. Mums ir pārbaude pret amatpersonu, kurš izvirza ģenerālprokuroru, kurš, var savukārt ierosināt pārbaudi par ģenerālprokurora rīcību. Es distancējos no tā, bet tā vienkārši izsakoties, īsti riktīgi jau nav, ka tev jāpārbauda priekšnieks.”
Prokuratūrai lietas materiālus nosūtīja premjers, kas vērsa uzmanību uz to, kā notika pārbaude I.Bičkoviča pilsonības lietā, kur iesaistījās Tieslietu ministrija.