J. Maizītis skaidro, ka VK prokuratūrai adresētos dokumentos valsts kontroliere tā arī rakstot – izvērtēšanai, vai ir kriminālatbildība, administratīvā vai civiltiesiskā. "Un tā nav, ka no VK atzinumiem nekas nesanāk. Problēma sākas tur, ka mums nav valsts revīzijas, kas taisa revīziju valsts interesēs. Ir privātas auditorfirmas, kas par darbu prasa lielu naudu," teic J. Maizītis. Viņš atgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau pirms pāris gadiem lūdza līdzekļu piešķiršanu, lai viņu paspārnē radītu revidentu aparātu, bet tas nav noticis. Šobrīd ir tikai nodaļa Iekšlietu ministrijai, kurai nozīmē revīzijas, grāmatvedības ekspertīzes. "VK jau sen neizdara tāda tipa revīzijas, kādas būtu nepieciešamas izmeklētājam un prokuroram. Tā tikai norāda uz problēmām un virzienu, kur būtu meklējami likumpārkāpumi. Tie ir tie smagie ekonomiskie noziegumi – ar tiem nodarbojas maz cilvēku, tur ir resursu trūkums un ne vienmēr prasme novest lietu līdz galam. Tā gan ir taisnība," atzīst J. Maizītis.
Savukārt attiecībā pret "politisko stipendiātu" sarakstu J. Maizītis uzsver, ka nekad nav minējis nevienu uzvārdu. "Esmu saskaņojis ar procesa virzītāju, ka varu runāt par to, proti, ka kratīšanā saistībā ar Ventspils uzņēmēju iespējamiem nodarījumiem esam izņēmuši sarakstus, kuros redzams, ka notikusi skaidras naudas aprite – apejot Grāmatvedības likumu un, domājams, arī likumu par nodokļiem. Ir atsevišķas personas, kas minētas sarakstā un apstiprinājušas, ka šāda skaidras naudas došana notikusi. Sarakstos ir arī kodētas lietas. Un ir vēl citi atsevišķi līgumi. Jautā: kādēļ tieši šobrīd es esot nācis klajā ar tādiem paziņojumiem? Man žurnālisti par to uzdeva jautājumu, un es, noskaidrojis, ka šajā brīdī tas netraucēs izmeklēšanai, viņiem atbildēju," stāsta J. Maizītis. Viņš teic, ka ir zināms loks cilvēku, kuri zina, "kā patiesībā gatavo un pieņem lēmumus, bet par to nerunā". Nav tikai viens, bet vairāki, arī bijušie politiķi, kuri tomēr runājot un stāstot, kā naudas lietas faktiski kārtoja un prokuratūra vērtē, vai tur ir kriminālas situācijas - tad, kad būs procesuāli lēmumu, tad sabiedrība to uzzināšot.
Bet attiecībā par politiķu atbildību krīzes izraisīšanā, J. Maizītis atgādina, ka līdz ar jauno Kriminālprocesa likumu ir ļoti augsta pierādīšanas latiņa jebkuram kriminālnoziegumam. "Apsūdzētā tiesības tagad ir labāk nodrošinātas, nekā tas bija 90. gados. Es pieļauju, ka ir lietas, kuras varēja iesākt agrāk, un risinājums būtu nācis vieglāk. Jā, ir iesniegumi, un mēs pārbaudām, kā valsts nonākusi tik smagā ekonomiskā stāvoklī. Bija brīdinājumi par draudošām sekām, bet ir arī redzams, ka valdības pašas meklējušas pēc padoma, aicinājušas ekspertus no malas, lai uzzinātu, kā pareizāk rīkoties. Visur ir argumenti un pretargumenti," stāsta J. Maizītis. Tomēr prokuratūra raugās, vai šajos procesos nav bijusi viena atbildīgā persona. "Teiksim, vai finanšu ministra N darbības, bezdarbības vai pilnvaru pārkāpšanas dēļ nav noticis tas un tas, un tas. Ja tādas situācijas konstatēs un pierādīs, mēs, protams, reaģēsim. Tad, ja kāds kādreiz bijis finanšu ministrs, nav arguments, lai pret viņu nerosinātu lietu," uzsver J. Maizītis.