Caurmērā reālie nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem ir krietni auguši gadu no gada, bet pagājušā gada beigās finanšu ministrs Andris Vilks apsolīja, ka 2012. gadā nekustamā īpašuma nodokli varētu arī trīskāršot. Vienlaikus nesenais socioloģiskais pētījums (TNS/LNT) rāda, ka tikai 48% cilvēku atzīst, ka šo nodokli spēj samaksāt tagad. Nekustamā īpašuma nodokļa parādi, kas veidojas Latvijas pašvaldībās, jau ir mērāmi desmitos miljonu latu.
Valdībai līdz jūlijam gan vēl ir jāvienojas līdz galam par kopīgu viedokli grozījumiem gan īpašumu kadastrālajā novērtēšanā, gan nekustamā īpašuma nodokļa politikā. Summa, ko samaksā iedzīvotājs, var mainīties, mainoties kadastrālajam novērtējumam vai nodokļa likmei. Var tikt pieņemts lēmums palielināt vienu, otru vai abus vai izgudrots, ko vēl varētu aplikt ar nodokli.
Izskanējuši visdažādākie priekšlikumi ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt bezmaz visu, kas nekustas, - rūpnieciskos graustus, elektropārvades līnijas. Priekšlikumi pat būtiski palielināt maksājumus par neizmantojamu lauksaimnieciski izmantojamo zemi tiek pasniegti ar cēlu mērķi - veicināt zemes lietderīgu izmantošanu. Nevajag domāt, ka zemes lietderīga izmantošana ir tikai lauksaimniecības sākšana katrā brīvā zemes pleķītī. Iespējams, ar to tiek domāta arī šķiršanās no sava īpašuma, pārdodot to zemes vairumuzpircējiem.
Nekustamā īpašuma nodokļa apjomu nosaka Valsts zemes dienests pēc kadastrālās vērtības, bet nodokļa iekasēšanu valsts ir deleģējusi pašvaldībām. Šie ieņēmumi veido daļu pašvaldību budžeta, kurš tātad nepildās. Pašvaldības protestē pret nesamērīgi augsto zemes kadastrālo novērtējumu un pauž bažas, ka kadastrālais novērtējums tomēr tiks palielināts. Šajā situācijā tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs jau rosinājis īstu Zālamana lēmumu - pašvaldībām pašām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Ko piebilst?