Meklējot stratēģiskos virzienus 1

Īpaši šobrīd. Samērā „īsā” periodā situācija varētu nostabilizēties, jo cilvēki iegūtu to, kas pašlaik trūkst visvairāk – noteiktību, stabilitāti un pārliecību.No otras puses – daži fakti runā paši par sevi. Pieļauju, ka Latvijai būtu vēl lielāki izaicinājumi, ja valsts būtu speciāli atbalstījusi nekustamo īpašumu, finanšu pakalpojumus un tirdzniecību, kas iepriekš „gāja uz urrā”! Kas būtu noticis, ja šajās nozarēs būtu ieguldīts vēl lielāks kapitāls?Tas nozīmē, ka jautājums par stratēģiskajiem virzieniem ir daudz plašāks – cik tālu valstij būtu jāiejaucas ekonomiskajos procesos vispār un vai neiejaukšanās arī nav atbalsts kādām nozarēm (piemēram, neiekasējot kapitāla pieauguma nodokli)?KO DARĪT? Esmu brīvā tirgus atbalstītājs. Valstij būtu jāiejaucas minimāli, uzņēmējiem ir jāļauj strādāt pašiem. Pārāk paļaujoties uz valsti, uzņēmēji pārstāj būt uzņēmēji un kļūst vienkārši par ražotājiem.Tas nozīmē, ka lielākoties tieši tirgum ir jābūt savu „uzpleču” sargam un sevi jākontrolē – veidojot nozaru asociācijas (sadarbojoties, lai celtu nozares prestižu un ētiku) un godīgi konkurējot vienam ar otru.Manuprāt, mums ies labāk, ja paralēli pūlēm piesaista starptautisko finansējumu un optimizē valsts pārvaldi:1) valsts būs ekonomisko attīstības virzienu „sargsuns” – ļaus uzņēmējiem pašiem noteikt attīstības virzienus, taču, ja situācija kļūs bīstama, izmantos nodokļus vai atbalsta finansējumu, lai kādu nozari padarītu mazāk pievilcīgu jaunpienācējiem (vieglas peļņas tīkotājiem). Jautājums – vai mēs to varam izdarīt tā, lai nav tiesu procesi un masu protesti (caurspīdība, uzticība, zināšanas)?2) valsts būs „eksporta vienlīdzības veicinātājs” – proti, ir ne tikai finansiāli jāatbalsta uzņēmēji, kas eksportē, bet arī jāseko līdzi, kādi likumi un nodokļi ir valstīs, kas ar mums konkurē. Iespējams, lētāk ir nevis atbalstīt uzņēmējus ar lielām subsīdijām, bet līdzsvarot (mazināt) nodokļus, lai mūsu uzņēmēji būtu vienlīdzīgā situācijā ar citu valstu uzņēmējiem dabīgā ceļā. Jautājums – vai varam izsekot līdzi visām valstīm un vai risinājums ir tikai nodokļu mazināšanā? 3) lielākā daļa uzņēmēju domās ilgtermiņā – uzņēmuma attīstībai (naudas virzīšana investīcijām iekārtās un jaunu noieta tirgu meklēšanā) būs daudz svarīgāka nozīme nekā grāmatvedībai (kā, optimizējot nodokļus, maksāt valstij mazāk?). Jautājums – vai uzņēmēji tam ir [email protected]