Pēc viņa paustā, 2011.gadā partijai bija mazāk nekā 1% balsu, 2014.gadā - 1,4% balsu, 2018.gadā - 3,2% balsu, savukārt šogad tā sasniegusi 3,65% balsu. Mitrofanovs atzina, ka progress ir lēns un tas nedod partijai iespēju strādāt parlamentā, taču no otras puses - "partijai viss ir priekšā, tā turpinās strādāt un ar laiku nodrošinās savu pārstāvniecību parlamentā".
Pēc vēlēšanām LKS plāno izvērtēt pieļautās kļūdas un tuvāko mēnešu laikā cer publicēt analīzes rezultātus par partijas idejām turpmākajam attīstības virzienam. Mitrofanovs uzsver, ka patlaban ir skaidrs, ka viens no virzieniem, uz kuru partijai būtu jātiecas, ir plašas koalīcijas veidošana kopā ar citām partijām.
"Šobrīd ir ļoti liels troksnis, runājot par vēlēšanu rezultātiem, un tajā nevar izdalīt pareizo signālu par atsevišķu partiju rezultātiem. Protams, vislabākie rezultāti ir partijai "Stabilitātei!", bet ir jāskatās, kā tā darbosies parlamentā. Secinājumus mēs varēsim izdarīt tikai kaut kad nākamajā gadā, kad būs skaidrs, vai viņiem izdevās kļūt par nopietnu parlamentāro partiju. Tagad spriest par to ir par agru," sacīja Mitrofanovs.
Pēc pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība - pa 13, "Stabilitātei!" un "Progresīvie" - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - 9 mandātus.
Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai AP varētu izkrist no Saeimas, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.