Tāpēc Afganistāna ir jēdziens, kas neatstāj vienaldzīgus gan tos, kuri interesējas par Latvijas vietu starptautiskajās norisēs, gan arī tos, kurus Afganistānai piesaista vēl ciešāka saite — tur dien un strādā viņu tuvinieki. Skaidrs, ka stabilitāte un izaugsme Afganistānā var tikt sasniegta tikai daudzu gadu garumā un starptautiskā klātbūtne būs nepieciešama vēl ilgi. Turklāt ne tikai un pat ne pirmkārt militārā klātbūtne, bet gan palīdzība valsts un sabiedrības modernizēšanā.
Latvijas ziņu pārraidēs visbiežāk dominē informācija par militāro situāciju Afganistānā, stāsti par sadursmēm, zaudējumiem un uzvarām. Nupat līdzās traģēdijai Gruzijā Latviju pāršalca skumjā ziņa par mūsu kareivja bojāeju, pildot dienesta pienākumus Afganistānā. Tomēr mēs maz dzirdam par citiem aspektiem, kas varbūt daudz ievērojamāk ietekmēs Afganistānas ilgtermiņa stabilitāti. Ar to es saprotu sociālo jautājumu atrisināšanu, uzņēmējdarbības veicināšanu, īpaši valsts nelabvēlīgajos dienvidu apgabalos, kā arī vienlīdzīgu iespēju sniegšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Daudzi ir vienisprātis, ka tieši sieviešu stāvokļa uzlabošana Afganistānā ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas ilgtermiņā noteiks šīs valsts stabilitāti. Ja tādas nebūs un no aktīvas sabiedriskās dzīves būs izslēgta milzīga daļa iedzīvotāju, būs grūti runāt par to, ka Afganistānas kā pasaules karstā punkta vārds pazudīs no mūsu apziņas. Afganistānas iedzīvotāji, īpaši sievietes "jāapbruņo" ar visiem mūsdienu pasaulē nepieciešamajiem konkurences ieročiem, lai sekmīgi darbotos valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā, nodrošinot gan efektīvu pārvaldi, kā arī spēju konkurēt starptautiski. Ja tā nenotiks, tad visā pasaulē cilvēki vēl gadiem ilgi turpinās bruņot karavīrus un uztraukties par viņu likteni šajā starptautiskajā misijā.
Tas, ko talibu režīma laikā pārcieta afgāņu sievietes, vēl joprojām ir atstājis sekas. Ik pēc 30 minūtēm afgāņu sieviete mirst dzemdību laikā, vairāk nekā 80% afgāņu sieviešu ir analfabētes, vairāk nekā 70% — dodas piespiedu laulībās, sieviešu vidējais mūža ilgums ir 44 gadi. Šie dati šokē un ir daudz traģiskāki nekā jebkurai citai šī reģiona valstij. Šeit nevar runāt par objektīvām kultūru atšķirībām, kas Rietumu pasaulei varētu būt neizprotamas, bet gan par vissmagākajām sekām, kuras valstij atstājis noziedzīgs režīms. Lai risinātu šīs problēmas, pasaulē darbojas virkne starptautisku labdarības organizāciju, kuras piesaista privātus līdzekļus, jo tieši līdzekļu trūkums kavē realizēt Afganistānas valdības ieceres. Šeit ir runa par finanšu piesaistīšanu, kas mērāma miljardos. Protams, nedz Latvijas valsts, nedz privātais sektors tādas summas tiešajai palīdzībai nevar atļauties. Tas nenozīmē, ka nav nekas jādara un nav jāmeklē iespējas iesaistīties, piedāvājot to, ar ko esam stipri. Pat ja uz kopējā fona tas šķiet maz.
Līdz šim biedrība Līdere ir aktīvi veidojusi mentoringa — uzņēmējdarbības pieredzes nodošanas un atbalsta — programmu Latvijā un jau ir īstenotas septiņas vienu gadu garas programmas un tiek gatavotas nākamās.
Programmās kopumā jau ir piedalījušies 183 uzņēmēji, interese turpina palielināties, un šobrīd uz dalību bezmaksas programmās uz katru vietu pretendē seši jaunie uzņēmēji.
Šo veiksmes stāstu arī ņēmām par pamatu, apzinot iespējas palīdzēt Afganistānas sievietēm. No 4. līdz 6.augustam Latvijā norisinājās Mentoringa meistardarbnīca. Rietumi—Austrumi, kurā kopā ar Latvijas uzņēmējām un vieslektoriem piedalījās arī Afganistānas Sieviešu biznesa federācijas pārstāves. Mēs centāmies sniegt afgāņu sievietēm informāciju, pieredzi un iedvesmu, kas tām noderēs profesionālajā izaugsmē. Mēs veltījām uzmanību uzņēmējdarbības vides jautājumiem abas valstīs, biznesa iespējām Eiropā, sievietes lomai uzņēmējdarbībā, mentoringa teorijai un praksei, biznesa psiholoģijai un citām jomām. Līdz ar profesionālo pilnveidošanos guvām iespēju veidot neformālus kontaktus, labāk iepazīt citam citu, veidot gan izpratni par biznesa iespējām, gan par Latvijas globālo atbildību un vienojāmies arī par turpmāku Latvijas un Afganistānas uzņēmēju sadarbību.
Ceru, ka no šīs iniciatīvas ieguvēji nebūs tikai tās dalībnieki, bet arī visa valsts. Ir svarīgi, lai Latvijā turpinātos nostiprināties programmas, kas jau guvušas starptautisku saturu un skanējumu. Ir svarīgi, ka pasaulē redz, ka Latvijā nav vienaldzīgo pret visu pasauli ietekmējošiem procesiem. Mēs ne tikai pilnveidojam paši sevi, bet arī parādām, ka Latvijā ir iespējams īstenot mūsdienīgas, novatoriskas idejas un piedāvāt tās kā modeli cituviet pasaulē. Jo mums nav vienalga.