Mūrniece demisijas rakstu atpakaļ neņems

Bet pieļauju, ka Saeimā varētu būt uzticības balsojums. Esmu gatava uzticības balsojumam Saeimā, lai deputāti izlemj, vai varu turpināt strādāt, vai nē," saka Mūrniece.Viņa neslēpj, ka daudz kas ir atkarīgs no sarunas ar premjeru. "Es cilvēciski nevaru iedomāties, kā viņš varētu pateikt – esmu slikti strādājusi, mani vajag atlaist. Bet es īsti arī nezinu, kā viņš varētu nepieņemt atlūgumu. Pieļauju, ka labākais variants jau pēc Jēkabpils notikumiem būtu bijis "Vienotības" frakcijas piedāvājums – par uzticības balsojumu Saeimā. Tā būtu gan diskusija par manu atbilstību, par iekšlietu sistēmu. Problēmas iekšlietu sistēmā ir nopietnas un tās jārisina," saka ministre."Man ir tāda sajūta, ka es varu izdarīt divas lietas – demisionēt vai nomirt, jo tad es par sevi uzzināšu daudz laba. Es izvēlējos pirmo un tagad divu gadu laikā esmu uzzinājusi par sevi arī labas lietas. Jā, esmu divus gadus ļoti smagi strādājusi, pieņēmusi ļoti smagus, sasāpējušus lēmumus. Uzskatu, ja nebūtu manis, sistēmai būtu klājies daudz grūtāk. Taču, neskatoties uz to, es nepamanīju virsrakstus avīzēs – Mūrniece, tu esi malacis. Pat pēc lēmuma par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova iekļaušanu melnajā sarakstā, lēmuma, kas daudziem patika, es nesagaidīju atbalstu. Man sāka likties, ka es varētu kādu cilvēku izglābt, bet virsraksti būtu aptuveni tādi – ko līda, kur nevajag. Laikam jau dzīvojam vidē, kur labās lietas nevienu neinteresē," pārdomās dalās Mūrniece."Es biju pārsteigta, ka pēc demisijas es tomēr uzzinu ko labu. Un pat no policijas arodbiedrības vadītāja Augustāna, kurš atzina, ka ministrs jau vada ministriju, nevis policiju. Es tiešām neesmu valsts galvenais policists, es vadu ministriju, allaž uzsvēra Mareks Segliņš, iekšlietu ministrs būdams. Laikam es esmu centusies vairāk būt visam klāt, piedalīties, tāpēc policijas darbs saistās arī ar manu tēlu, iespējams, vairāk, nekā vajadzēja," viņa turpina.